"Līdz bezgalībai…" izskanēja XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki "Gaudeamus"
Rīgā ar dalībnieku gājienu no Vecrīgas līdz Brīvības laukumam un Igaunijas, Lietuvas un Latvijas studentu dziesmu un deju svētku "Gaudeamus" lielkoncertu "Līdz bezgalībai…" Brīvības laukumā noslēdzās XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki "Gaudeamus".
Studenti pūtēju orķestru maršā, dziedot, dejojot un uzgavilējot atnākušajiem, kā plānots no Vecrīgas sirds – Doma laukuma, sasniedza Brīvības pieminekļa pakāji un tad galveno lomu nospēlēja Pērkontēvs, kas neplānoti ar savu priekšnesumu uzstājās stundu, atvēsinot sakarsušos svētku dalībniekus un apmeklētājus, kas bija kuplā skaitā pulcējušies Brīvības laukumā, lai ieņemtu labākās vietas.
Pasākums tika pārcelts, bet ne atcelts un studentiem atgriežoties Brīvības laukumā izskanēja gan studentu himna "Gaudeamus", gan visu trīs Baltijas valstu himnas.
Svētku noslēguma koncertu, plīvojot Igaunijas karogiem, enerģiski sāka Ziemeļu kaimiņi igauņi, kuriem svinīgi tika nodota lāpa, jo tieši viņi Tartu uzņems XXI Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkus "Gaudeamus".
Lietuvas karogiem plīvojot, koncertu turpināja Dienvidu kaimiņi lietuvieši, bet noslēguma koncertu ar labi zināmām skatuviskajām dejām kā "Sasala jūrīna", ko izpildīja dziedātāja Ance Krauze ar studentu koriem, koncertā izdziedāja un izdejoja Harija Sūnas "Pie Daugavas" ar Elgas Īgenbergas mūziku, kas tapusi tieši pirms 70 gadiem, laikā, kad aizsākās "Gaudeamus" stāsts un Dagmāra Bārbale jaunrades dejas.
Koncerts noslēdzās ar visu trīs Baltijas valstu kopkori, izdziedot Igaunijas, Lietuvas un, visām trim Baltijas valstīm stāvot Brīvības pieminekļa pakājē, izdziedot Jāņa Lūsena un Māras Zālītes dziesmu "Trīs zvaigznes", bet, godinot Matero Raimondu Paulu 90 gadu jubilejā, trīs Baltijas valstu kori izdziedāja Raimonda Paula un Jāņa Petera "Manai dzimtenei" un dejotāji izdejoja Alfrēda Spuras horeogrāfiju.
Līdzās mēs, Lietuva, Latvijas un Igauni stāvām kā brāļi ar māsām līdz bezgalībai… Koncerts noslēdzās ar Mārtiņa Miļevska un Rasas Bugavičutes-Pēces kantāti "Baltijas jūras viļņu ieskaiti", ko visās trīs valodās izdziedāja, un dejotāji ar smaidiem sejās un mirdzošām acīm izdejoja Dagmāras Bārbales horeogrāfiju. Visi 3903 svētku dalībnieki vienā sirds ritmā noslēdza svētkus, lai pēc pāris gadiem tiktos un turpinātu kopējo stāstu līdz bezgalībai…
Koncerta režisors bija Juris Jonelis, režisora asistents un tekstu autors ir Sandis Kalniņš, koru programmas mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols, deju programmas mākslinieciskā vadītāja Dagmāra Bārbale, pūtēju orķestru programmas mākslinieciskais vadītājs Māris Martinsons.
"Gaudeamus" tradīcija sākās 1956. gadā Tartu, un kopš tā laika Baltijā svētki notikuši jau 19 reizes. Svētki ir posms Dziesmu un deju svētku unikālās tradīcijas saglabāšanā un Baltijas valstu vienotības stiprināšanā. Svētki pārmaiņus notiek kādā no Baltijas valstīm. Svētku organizēšanu nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Rīgas pašvaldību.
