Nauris Garkaklis izstādē "Elēģija par 600V" pēta pilsētas spriegumu, atmiņu un kustību
Vai, soļojot pa Rīgu, kādreiz esi pacēlis acis un paskatījies uz vadiem? Fotogrāfs Nauris Garkaklis izstādē "Elēģija par 600V" pievēršas Rīgas pilsētvides neredzamajai infrastruktūrai – tramvaju un trolejbusu vadiem pārvēršot tos par poētisku un simbolisku laikmeta portretu. Naura redzējumā tie vairs nav tikai vadi – viņš ieved savas izstādes apmeklētāju pasaulē, kurā tajos var saskatīt burtus, putnus, dzīvi pašu un cilvēciskus stāstus, ko mēdz slēpt kāds savienojums, kam ikdienā nepamanot esam staigājuši garām simtiem reižu.
600 volti, kas ikdienā uztur pilsētas kustību, autora darbos kļūst par metaforu spriedzei, atmiņām un nepārtrauktai plūsmai mūsdienu urbānajā telpā. Izstādes centrā ir savienoti vadi, kas fotogrāfijās veido blīvu, ritmisku struktūru.
"Šis stāsts sākās pavisam vienkārši," "tv3.lv" par idejas rašanos stāsta Nauris. "Pirms apmēram gada es sāku staigāt pa Rīgas ielām ar fotoaparātu. Vienkārši, kā vienmēr, gāju un skatījos uz fasādēm.
Sākumā fotografēju ēkas, ielu, arhitektūru. Tad vienā brīdī pamanīju lampu. Un, kad pamani vienu lampu, tu vairs nevari to nepamanīt. Nevar nepamanīt arī vadus, kā tie spēlējās viens ar otru. Un tad visas pārējās detaļas, kas mums ir visapkārt katru dienu, bet kuras mēs steigā neredzam. Un tā, kaut kā, Rīga sāka runāt ar mani.
Es bieži jutos vientuļš, staigājot pa ielām. Fotografējot pilsētu, vientulības sajūta mazinājās. Cilvēki uz ielām bija neticami atvērti. Kāds pajautāja, ko es fotografēju. Kāds pasmaidīja. Kāds vienkārši pateica: "Forši, ka tu to redzi."
Man galvā visu laiku bija viena metafora par luksoforu. Dzīvē tev būtībā ir tikai trīs iespējas: apstāties, gaidīt vai iet uz priekšu. Un es biju tieši tajā posmā, stāvot uz Tērbatas ielas, skatoties uz luksoforiem, lampām un vadiem, domājot par dzīvi.
Un tad viss savilkās kopā – vadi, stikli, atspulgi, vecās fasādes un jaunās ēkas, pilsēta, kas sarunājas pati ar sevi. Vadi, kas viens otram nejautā, bet tur kopā visu sistēmu. Lampas, kas ir vientuļas, bet izgaismo ceļu citiem. Brīži, kuros saproti, ka ne visu vajag kontrolēt. Vienā brīdī es sapratu, ka patiesībā fotografēju nevis pilsētu, bet sevi pilsētā. Tā radās izstāde "Elēģija par 600V"."
Pirmo reizi Nauris izstādi atvēris vien uz divām dienām decembrī vienā no Rīgas noslēpumainākajām vietām Biedrības nama tornī, blakus savai mājai.
Tas bijis liels izaicinājums, jo telpa nebija piemērota fotogrāfiju izstādei, tāpēc nācās to pielāgot.
"Šī telpa man bija ļoti īpaša, jo no tās var redzēt visu Rīgu. Tur ir sajūta, ka esi vienlaikus augšā un centrā, bet arī mierā. Telpa pati par sevi ir vēsturiski nozīmīgi veca, bet ar raksturu. Koks, betons, apaļie logi… industriālais satiekas ar romantisko. Tu vari just gan pilsētas spēku, gan siltumu. Tur ir gaisma, skati, detaļas, kas tevi iedvesmo un liek domāt par visu, kas notiek apkārt.
Uz šīm atklāšanas dienām nevienam nejauši no malas nebija iespējams ierasties – vieta bija ļoti īpaša. Es biju ļoti pārsteigts par lielo draugu un paziņu interesi, jo pasākumu divās dienās apmeklēja ap 200 cilvēku.
Tagad izstāde turpinās līdz martam burvīgajās "Coffee Society" telpās, un šīs telpas ir īpašas tieši tāpēc, ka tur satiekas industriālais stils, metāla kāpnes, spuldzes un vadi, betons un stikls. Tur ir kafija, cilvēku sarunas, idejas, plāni… un viss šķiet dzīvs, elpojošs.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Šeit es nācu visu gadu, dzerot kafiju, domāju par savas izstādes konceptu, ieklausījos apkārtējā vidē un cilvēkos. Lūkojos uz kafejnīcas baltajām, tukšajām sienām, nodomāju, ka vēlētos kādreiz šeit atrādīt savas pilsētas fotogrāfijas. Pienāca laiks, liktenis lēma par labu sarunai ar vadītājām, un nu, redzu savu stāstu savā mīļākajā kafijas vietiņā.
Protams, vēlos milzīgu paldies teikt ģimenei, par mūžīgo atbalstu; draugiem, par pacietību un iedvesmu, "Coffee Society" īpašniecēm, par uzticēšanos un par to, ka viņas ielaida manu dvēseli savējās dvēseles telpās, Aleksim, bez viņa šī telpa, šie skati un iespēja izstādei norisināties Tornī nebūtu iespējami," pateicīgs ir mākslinieks.
Nauris Garkaklis ir fotogrāfs, kura profesionālā pieredze veidojusies, strādājot medijos, fotografējot reportāžas, notikumus un portretus. Viņa darbus raksturo interese par cilvēku savstarpējām attiecībām, pilsētvidi, arhitektūru, identitāti, atmiņām un cerībām, kas caurvij arī autora personīgo skatījumu uz mūsdienu sabiedrību. Fotogrāfiju autors apguvis pašmācības ceļā.
Izstāde "Elēģija par 600V" ir vizuāla meditācija par pilsētu kā dzīvu organismu, par tās enerģiju, spriegumu un trauslo līdzsvaru, kurā cilvēks ir gan lietotājs, gan liecinieks.
Izstāde skatāma līdz 2026. gada martam "Coffee Society" telpās Tērbatas ielā 72 Rīgā. Ieeja bez maksas
