Rojā kino brīvdienas sola trīs dienas, piepildītas ar kultūras notikumiem

Rojā koncertēs Andrejs Osokins un Gundars Āboliņš, sestdienas vakarā jūras krastā varēs baudīt grupas "JUUK" trio uzstāšanos, un vairākas nedēļas arī pēc Rojas Kino brīvdienām varēs ieskatīties mākslinieka Gļeba Panteļejeva, multimākslinieces Aijas Bley un kinorežisora Jāņa Streiča kā gleznotāja daiļradē.

Arī šogad visi pasākumi būs bez maksas, un precīza informācija par pasākumiem atrodama www.roja.lv.

23. jūlijā pirmā festivāla diena – "Pirmais kadrs". Kempingā "Melnsils" pulksten 21 varēs skatīties režisora Daiņa Kļava 2025. gada filmu "Piejūra", bet Kaltenes klubā pulksten 21 režisores Lailas Pakalniņas 2026. gada filmu "Putnubiedēkļi".

Otrajā festivāla dienā "Režisora kaķis" 24. jūlijā Rojas Jūras zvejniecības muzejā pulksten 15 atklās kinorežisora Jāņa Streiča gleznu izstādi "Streičs ārpus kadra".

Daļa no režisora Jāņa Streiča ceļojošo mākslas darbu kolekcijas "Cilvēka bērns Jānis Streičs" – gleznas un grafikas -, ko Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs saņēmis no Meistara ģimenes, līdz augusta beigām būs apskatāma Rojā, daļa – Latviešu Biedrības namā.

Savukārt pulksten 18 Rojas kultūras centrā atklās multimākslinieces Aijas Bley tekstīliju instalāciju izstādi "Aizsargtelpa", kas veidota kā mākslinieciska aizsardzības prakse kara apdraudējuma laikā. Aija Bley pēta dažādu tautu aizsardzības rituālus, interpretē tos savā praksē un integrē laikmetīgos tekstila darbos. Rituāls, materiāls, ķermeņa darbība un nodoms savienojas vienotā procesā, kura mērķis ir stiprināt Latvijas robežas.

Izstādē būs skatāmi pēdējo gadu laikā tapušie tekstila darbi. "Kliedziens" (2024) ir protests pret Krievijas karu Ukrainā un tā radīto apdraudējumu. Lielformāta tekstila darbā "Sargātāja" (2025) radīta mitoloģiska būtne, kas saistīta ar zemes auglību un robežas aizsardzību un apdraudējuma brīdī pārtop bestijā, kas aprij robežas pārkāpējus.

2026. gadā tapušie aizsargtēli ir daļa no procesuāla tekstila darba, kas turpinās izstādes laikā. Apmeklētāji aicināti izgriezt audumā savu spēka tēlu, kas vēlāk tiks iešūts kopējā kompozīcijā. Darba tapšanā iespējams piedalīties, ziedojot krāsainus auduma atgriezumus, pērlītes, spīguļus un citus materiālus. Māksliniece aicina apmeklētājus dalīties arī savā pieredzē par sastapšanos ar nezināmo, intuitīvo un grūti izskaidrojamo. Izstāde būs apskatāma līdz 31. augustam.

Pulksten 19 festivāla atklāšana ar Andreja Osokina un Gundara Āboliņa muzikāli literāru kompozīciju "Sajūtu spēles" un Herca Franka 1978. gada īsfilmu "Vecāks par 10 minūtēm".

Pirms 100 gadiem dzimušā režisora Herca Franka un operatora Jura Podnieka (1950–1992) filma "Vecāks par desmit minūtēm" ir varbūt visneapšaubāmākā vērtība Latvijas kultūras kanona kino sadaļā – lai kādi eksperti vētītu Latvijas kino vēsturi, lai cik filmu būtu nolemts iekļaut fināla sarakstā, bez šī leģendārā darba iztikt nevarētu nekādā gadījumā, tāpat kā pasaules mākslas vēsture nevarētu iztikt bez Leonardo da Vinči gleznas "Mona Liza". Tikai 10 minūtes garā dokumentālā īsfilma ir unikāla gan formas, gan satura ziņā, uzskatāmi ilustrējot populāro teicienu "viss ģeniālais ir vienkāršs".

Pulksten 21.30 atpūtas centra "Otra puse" īsmetrāžas 2024. gada spēlfilma "Blaumaņa sievietes" un tikšanās ar režisoru Danīlu Silovu.

Pēc tās 2026. gada Dž. Dž. Džilindžera spēlfilma "Perfektie".

Pulksten 22 brīvdabas kinozālē "Strimala" 1978. gada režisora Andreja Edvīna Feldmaņa dokumentālā filma par zvejnieku kolhozu "Banga" un tā ilggadējo priekšsēdētāju Miķeli Lismentu un 2026. gada  dokumentālā spēlfilma "Mildas istaba" un tikšanās ar režisori Kristīni Želvi.

Mildas Palēvičas dienasgrāmatās fiksēto sievietes pieredzi pusgadsimta garumā "Mildas istabā" izspēlē aktrises Agnese Budovska un Indra Roga.

Pulksten 22.15 brīvdabas kinozālē "Kinokrāns" 2025. gada spēlfilma "Nospiedumi" un tikšanās ar režisori Alisi Zariņu.

Kad trīsdesmitgadnieces Līvas (Ieva Segliņa) dzīvē pēkšņi atgriežas viņas tēvs – nerealizējies kā mākslinieks, bet pārliecinoši realizējies kā alkoholiķis, viņas šķietami normālā dzīve tiek stipri sašūpota. Tikmēr viņas draugs Mārcis (Gatis Maliks) sāk pārdzīvot pats savas attiecību kļūdas un mēģina atgriezties jaunībā, tāpēc Līva paliek viena ar vecām traumām un mūžīgām šaubām.

Lomās iejutušies arī Leonarda Ķestere, Eduards Johansons, Anta Aizupe.

Trešā diena "Tuvplāns" 25. jūlijā pulksten 11 sāksies Rojas Kultūras centrā ar seansu bērniem – 2026. gada animācijas filmu "Buļbuļrāma" un tikšanos ar režisoru Jurģi Tūbeli.

Pēc seansa – radošā darbnīca "Pastkartes no Rojas" ar mākslinieci Baibu Kalnu.

Rojas Tūrisma informācijas centrā pulksten 13 tēlnieka Gļeba Panteļejeva izstādes "Autora īpašums" atklāšana.

Ekspozīcija piedāvā apmeklētājiem unikālu iespēju ieskatīties mākslinieka personīgajā telpā un radošajā mantojumā. Nosaukums "Autora īpašums" nav izvēlēts nejauši – tajā apkopoti tēlniecības darbi, kas dažādu iemeslu dēļ ir palikuši paša tēlnieka īpašumā, veidojot viņa radošā ceļa emocionālo un filozofisko kodolu.

Rojas Kultūras centrā pulksten 14 1961. gada režisores Adas neretnieces spēlfilma "Pieviltie" ar mākslas zinātņu doktores Ingas Pērkones-Redovičas ievaddvārdiem.

Pulksten 16 2002. gada dokumentālā filma "Flashback", režisors un scenārija autors Hercs Franks, kuram šogad atzīmējam 100. dzimšanas dienu.

Par filmas galveno varoni pamazām kļuva pats autors, kura dzīvē sākās dažādi smagi sarežģījumi, taču dokumentālista azarts izrādījās spēcīgāks. Galu galā filma "Flashback" kļuva par emocionāli ietilpīgu un vērienīgu veltījumu kinodokumentālistiem, arī Franka kolēģiem kinooperatoriem, ar kuriem kopā viņš uzņēmis visas sava mūža svarīgākās filmas.

Rojas brīvdabas estrādē pulksten 15 mākslinieku Nila Jumīša, Elizabetes Melbārzdes, Dāvja Valbaha un Rūtas Patmalnieces izstādes "KRAA" apskate kopā ar kuratoru Māri Grosbahu.

Rojas pludmalē pie lielā ekrāna pulksten 21 "JUUK" trio koncerts, piedalās Sniedze Prauliņa, Oskars Jansons un Edgars Šubrovskis, bet pulksten 22 2025. gada spēlfilma "Tīklā. TTT leģendas dzimšana" un tikšanās ar režisoru Dzintaru Dreibergu.

Pēc tās 2025. gada Ģerga Pālfa spēlfilma "Vista". Filmā "Vista" ungāru režisora Ģerģa Pālfa talants atklājas, līdzsvarojot eksperimentus ar pieejamību, pārsteidzošus vizuālos tēlus ar patiesām emocijām. Filma veidota grieķu valodā, daļēji iedvesmojoties no klasiskās grieķu traģēdijas principiem. Pasaules pirmizrāde notika Toronto Starptautiskajā kinofestivālā, un Latvijā filmu izrādīja Otrā Mūsdienu filmu festivāla "Lācis, lauva un zars" programmā.

Šīs alegorijas varone aizbēg, pieredzējusi dējējvistu un to olu likteni mājputnu fabrikā. Laimīgas vai varbūt ne tik laimīgas nejaušības rezultātā vista nonāk tālā lauku fermā, kurā reiz atradies mājīgs restorāns. Kad fermeris vistu ieliek sprostā, viņa tomēr atrod iespējas ļauties brīvībai. Šie piedzīvojumi atklāj pārsteidzošas paralēles ar cilvēku likumiem kopdzīves un pārošanās, varas un dominances izpausmēs.