Vēsturisko ērģeļu svētki aicinās iepazīt Latvijas ērģeļu bagātību no Ugāles līdz Viļakai

Desmitajā norises gadā festivāls vedīs klausītājus no Ugāles līdz pat Ilūkstes un Rogavkas baznīcām, atklājot vēsturisko instrumentu daudzveidību un unikālo skanējumu. Īpašs svētku notikums būs koncerts Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā, kur 140 gadu jubileju svinēs Frīdriha Ladegasta būvētās ērģeles. Koncerta laikā tiks vākti ziedojumi unikālā instrumenta restaurācijai, kura tehniskais stāvoklis šobrīd ir kritisks.

Latvija ir ne tikai skaistas dabas un izcilu personību, bet arī ērģeļu zeme – šo apgalvojumu ir dzirdējis gandrīz ikviens. Līdzās Rīgas Doma katedrāles slavenajām ērģelēm mūsu valstī ir vēl vairāk nekā 300 nozīmīgu un vērtīgu vēsturisko instrumentu, kas nelielai valstij ir iespaidīgs skaits.

Ilona Birģele

Ērģeļu svētki sniedz iespēju iepazīt šo instrumentu daudzveidību, krāšņumu un katra instrumenta unikālo skanējumu. Jubilejas gadā astoņi koncerti notiks astoņos dievnamos – Ugālē, Ilūkstē, Valmierā, Viļakā, Rīgā, Cēsīs, Rogovkā un Popē, aptverot Latvijas novadus no Ziemeļkurzemes līdz pat Sēlijai un Latgalei.

Šī gada festivāla koncertos klausītāji iepazīs arī Lietuvas un Igaunijas ērģeļmūziku, kas Latvijā skan salīdzinoši reti. Nozīmīga vieta ērģeļu svētku programmā būs atvēlēta latviešu komponistu jubilāru Jāņa Ivanova, Romualda Jermaka, Pētera Vaska, Aivara Kalēja, Imanta Zemzara un Raimonda Paula daiļradei, kā arī Lindas Leimanes jaundarbam. Tiks cildināts mūžībā aizgājušā prof. Tālivalža Dekšņa radošais devums viņa jubilejas gadā, atskaņojot meistara aranžijas ērģeļu duetam.

Jubilejas Vēsturisko ērģeļu svētku "Latvija – ērģeļu zeme" koncertos uzstāsies izcili Latvijas un ārvalstu ērģelnieki – Aigars Reinis, Vēsturisko ērģeļu svētku dibinātājas – Ilona Birģele un Diāna Jaunzeme-Portnaja, kā arī Karolina Juodelyte (Lietuva), Kadri Ploompuu (Igaunija), Marcin Kucharczyk (Polija), Prof. Dariusz Bąkowski-Kois (Polija). Katrā dievnamā instrumentu karalieni būs iespēja dzirdēt dialogā ar daudzveidīgiem sastāviem – baroka vijoli (Lāsma Meldere-Šestakova), čellu (Inita Malnača), balsi (Ilona Bagele), duetā (Riga Organum Duo) un kori (kamerkoris "Muklājs").

Šogad Vēsturisko ērģeļu svētki svin desmitgadi, savukārt Frīdriha Ladegasta ērģelēm Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā aprit cienījama 140 gadu jubileja. Ar skanīgu un piesātinātu programmu 26. jūlijā klausītāji tiks aicināti uz koncertu "Francijas sapņi un Maestro. Ladegastam – 140". Koncertam būs arī īpašs mērķis – tajā vāks ziedojumus Frīdriha Ladegasta 3 manuāļu koncertinstrumentam, kura tehniskais stāvoklis ir kritisks.

Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā esošās Frīdriha Ladegasta 1886. gadā būvētais 33 reģistru un 3 manuāļu instruments ir Latvijas ērģeļu pērle. Tolaik Frīdrihs Ladegasts bija izdaudzināts un slavens ērģeļbūvētājs. Viņa būvētie instrumenti piederējuši pie labākajām ērģelēm plašā apkārtnē. Ērģelēm ir ap 1700 stabuļu. Vidēja izmēra ērģelēm te rets, ļoti zema skanējuma reģistrs – Untersatz 32’, kas liek vibrēt logu stikliem, šī reģistra stabules sasniedz aptuveni četrus metrus garumu, skanējuma frekvence – ap 16 herciem, kas ir zemākā cilvēkam sadzirdamā robeža. Padomju laikā baznīcā izveidoja koncertzāli un pieslēdza centrālapkuri, kuras pārmērīgas lietošanas dēļ koka detaļas izkaltušas, tādēļ joprojām reizumis līdz ar skaistajām skaņu krāsām dzirdamas arī vējlāžu un stabuļu sīcošas pieskaņas.

Frīdrihs Lādegasts (Friedrich Ladegast) bija Saksijas izcelsmes vācu ērģeļmeistars 19. gadsimta otrajā pusē. Pirmos soļus ērģeļu būvē F. Ladegasts spēra sava brāļa darbnīcā. Viņa 1838. gadā radītais zeļļa meistardarbs jeb opus nr. 1 joprojām saglabājies Tanebergas baznīcā netālu no Meisenes. Vēlāk viņš papildināja zināšanas pie meistariem Vidusvācijā, Dienvidvācijā un Francijā.

1847. gadā Frīdrihs Ladegasts izveidoja ērģeļu darbnīcu Veisenfelzā, kur tā pastāvēja visu viņa darbības laiku. Meistara būvētie instrumenti tika uzstādīti vairākās Vidzemes baznīcās – Burtniekos, Cesvainē, Matīšos un Valmierā, no kuriem saglabājušies ir tikai Matīšos un Valmieras Sv.Sīmaņa dievnamā.

X Vēsturisko ērģeļu svētku "Latvija – ērģeļu zeme" programma

• 18. jūlijā pulksten 14.00 Ugāles baznīcā. Atklāšanas koncerts "Ziemeļvācija. Baroka mūzika". D. Bukstehūde, J. S. Bahs, F. Tunders. Lāsma Meldere–Šestakova /baroka vijole, Aigars Reinis /ērģeles.
• 24. jūlijā pulksten 19.00 Ilūkstes Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca "Vakara meditācija". A. Vivaldi, J. S. Bahs, R. Jermaks, R. Pauls, R. Dubra. Inita Malnača /čells/, Ilona Birģele /ērģeles.
• 26. jūlijā pulksten 14.00 Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā "Francijas sapņi un Maestro. Ladegastam – 140". N. de Griņī, C. Franks, G. Forē, L. Belmans, R. Pauls, Ilona Bagele /mecosoprāns/, Ilona Birģele / ērģeles.
• 1. augustā pulksten 16.00 Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcā "Uz gaismu…". O. Gjeilo, R. Jermaks, P. Vasks, A. Kalējs, Ē. Ešenvalds. Diāna Jaunzeme-Portnaja /ērģeles/, RPKIA Kultūras centra "Iļģuciems" kamerkoris "Muklājs", diriģents Jānis Kokins.
• 14. augustā pulksten 18.00 Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā "Simfoniskās ērģeles". G. F. Hendelis, F. Lists, G. Merkels, D. Bedārs. Dariusz Bąkowski-Kois un Marcin Kucharczyk /ērģeļu duets/.
• 15. augustā pulksten 18. 00 Cēsu Sv. Jāņa baznīcā "Spectrum" . J. S. Bahs, P. Sūda, A. Perts, F. Glāss. Kadri Ploompuu /ērģeles.
• 6. septembrī pulksten 13.00 Nautrēnu Vissvētās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīcā koncerts, veltīts Prof. Tālivalža Dekšņa piemiņai "Svētku uvertīra". J. Ivanovs, M. Zariņš, A. Kalējs, U. Prauliņš, L. Leimane (pasaules pirmatskaņojums). Ilona Birģele un Diāna Jaunzeme-Portnaja /ērģeļu duets RIGA ORGANUM DUO.
• 25. septembrī pulksten 19.00 Popes baznīcā "Noslēguma koncerts".  J. S. Bahs, F. Mendelsons, M. K. Čurļonis. Karolina Juodelyte /ērģeles. Sadarbībā ar Starptautisko Ventspils novada sakrālās mūzikas festivālu.

Ieeja koncertos bez maksas, par ziedojumiem.

Rīko: biedrība mūzikas aktivitātēm "Pleno". Atbalsta: VKKF, Valmiera, Ventspils novads, SIA Ugāles ērģeļbūves darbnīca, Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes draudze, biedrība "Nautrānu kulturtelpai", Viļakas Romas katoļu draudze, LELB Ugāles un Popes draudzes, Cēsu Sv. Jāņa draudze, Ilūkstes Romas katoļu draudze.

Svētku norise mājaslapā.