Aktrise Dita Lūriņa dzimšanas dienā stāsta par brīvību un vilkmi runāt dzeju
Šodien, 16. aprīlī, dzimšanas dienu svin Latvijas Nacionālā teātra aktrise un režisore Dita Lūriņa. Teātris Ditai ir esības veids. Nacionālā teātra podkāstā "Jautājumi jubilāram" Dita uz jautājumu, par ko vēlējās kļūt bērnībā atbild: "Ļoti neinteresanti. Par aktrisi. Nu, labi par baletdejotāju, bet principā, pamatā par aktrisi."
Nacionālais teātris mājās lapā par aktrisi raksta: "Dažādu aktierspēles stilu perfekta izjūta, sievišķīga intuīcija un ass prāts, fantastisks soprāns un lirisks temperaments, skatuviskais šarms un artistiskums – tas viss palīdzējis Ditai Lūriņai kļūt par vienu no vadošajām Latvijas aktrisēm. Bet Dita, būdama teātra bērns un apzinoties tā kaprīzo dabu, nekurnot spēj uzmirdzēt arī epizodēs, tiesa, spēka gados tas var nešķist auglīgi pavadīts dzīves laiks, tāpēc paralēli aktrises darbam Dita meklē savu ceļu un rokrakstu teātra režijā."
Ditai savā profesijā patīk brīvība. "Tā man visur patīk visvairāk," atzīstas aktrise. Viņa neslēpj, ka viņai ļoti patīk ziedi un patīk, ka ir daudz, ka ir pušķi. "Man patīk, lieli, skaisti, krāšņi pušķi. Lielāki par pašu, jā," podkāstā "Jautājumi jubilāram" stāsta aktrise.
Stāstot par sadzīviskām lietām, Dita atzīstas, ka viņai labāk patīk ugunskurs nevis kamīns un to, ka viņa katru dienu ēd olas, ko kādreiz neēda vispār. Dita neslēpj, ka viņa ir pilsētas cilvēks. "Man patīk pilsēta. Ik pa brīdim vajag to, protams, skābekli laukos un to mieru, smaržu, bet, ja ir jāizvēlas, tad pilsēta," stāsta Dita.
Dita bieži sapnī atceras savas Liepājas skolas lielās Ulmaņlaiku kāpnes, pa kuram ir bail kāpt un tikko tiek sperts solis, viņa sapnī krīt pa kāpnēm.
Savu pirmo dzejolīti Dita neatceras, bet atceras mammas stāstīto, ka mājās viņa runājusi dzeju jau tad, kad knapi staigāja un runāt nemācēja. "Dzeja bija, par ko tā vēstīja, varēja saprast un tulkot katrs pats. Vilkme bija, bet atcerēties es to nevaru" neslēpj aktrise.
Dita cilvēkos novērtē novērtē drosmi un pati visur meklē gaišo. Viņa vēlētos būt poliglots.
Dita Lūriņa kopš 2000. gada, pēc studijām Latvijas Kultūras akadēmijā, Nacionālā teātra aktieru kursa Edmunda Freiberga vadībā, tika pieņemta darbā Nacionālajā teātrī. Jau studiju laikā pastiprināti interesējusies par teātra režiju, kam profesionāli nolēma pievērsties kopš 2019. gada. Dzimusi 1978. gada 16. aprīlī mākslinieku ģimenē. Māte – Liepājas teātra aktrise Marita Lūriņa-Stelmakere, tēvs – režisors Valdis Lūriņš. Aktrise ir IV šķiras Triju zvaigžņu ordeņa virsniece.
