Tikai viens īstais un vienīgais: zinātne skaidro, vai patiešām pastāv dvēseļu radniecība

No sengrieķu mītiem līdz Holivudai

Ideja par dvēseļu radiniekiem nav jauna. Jau sengrieķu filozofs Platons radīja mītu, ka cilvēki reiz bijuši vienots vesels, līdz dievi viņus sadalīja uz pusēm — un kopš tā laika katrs meklē savu otro pusi.

Viduslaikos šī doma pārtapa stāstos par romantisku, bieži nepiepildītu mīlestību, savukārt vēlāk literatūra un kino nostiprināja priekšstatu, ka pastāv liktenīgs "īstais".

Taču sociālpsiholoģijas profesors Virens Svami norāda, ka šāda domāšana vēsturiski radusies laikā, kad cilvēki kļuva vairāk izolēti un sāka cerēt, ka viens partneris spēs "izglābt" no dzīves grūtībām.

Liktenis vai kopīgs darbs?

Ģimenes attiecību eksperts Džeisons Kerols uzskata, ka cilvēkiem nevajadzētu atteikties no vēlmes pēc īpašas saiknes, taču jāmaina skatījums uz to.

"Dvēseļu radinieks ir kaut kas, ko vienkārši atrod. Bet īsts partneris ir tas, ko divi cilvēki veido kopā – gadiem pielāgojoties, atvainojoties un reizēm pārvarot grūtības," viņš skaidro.

Pētījumi rāda, ka cilvēki, kuri tic idejai par liktenīgu mīlestību, pēc pirmajiem konfliktiem biežāk šaubās par attiecībām. Savukārt tie, kuri tic attiecību izaugsmei, ir gatavāki strādāt pie problēmām un saglabāt saikni arī sarežģītos brīžos.

Vai "dzirkstele" vienmēr ir laba zīme?

Attiecību kouče Vikija Pavita brīdina — spēcīga ķīmija ne vienmēr nozīmē veselīgas attiecības.

"Dažreiz spēcīgā pievilkšanās atdzīvina vecas, neveselīgas "rētas" jeb traumas. Cilvēks, kurš ir neprognozējams vai rada trauksmi, var šķist īpaši pievilcīgs, bet tas nenozīmē, ka tā ir īstā saderība," viņa saka.

Pētījumi rāda, ka cilvēki mēdz atgriezties attiecībās, kurās partneris pārmaiņus ir gan mīlošs, gan auksts — tas rada spēcīgu emocionālu piesaisti, ko psihologi sauc par "traumas saiti".

Bioloģija un matemātika: var būt vairāki "īstie"

Arī bioloģija neapstiprina ideju par vienu vienīgu partneri. Hormoni, dzīves posmi un pat kontracepcijas lietošana var ietekmēt to, kurš mums šķiet pievilcīgs.

Savukārt ekonomists Gregs Leo izveidojis matemātisku modeli, kas rāda — cilvēkam var būt vairāki potenciāli labi partneri, nevis tikai viens "īstais".

Modelis pierāda, ka ideālā atbilstība ir reta, bet daudziem iespējamas vairākas veiksmīgas savienības.

Lielās romantikas vietā — mazie ikdienas žesti

Socioloģes Džekijas Gabas pētījums, kurā analizētas tūkstošiem cilvēku attiecības, atklājis pārsteidzošu secinājumu: attiecību apmierinātību visvairāk veido "sīkumi" jeb ikdienas mazie žesti.

Nevis grandiozi pārsteigumi vai dārgas dāvanas, bet gan ikdienas uzmanība — tase tējas gultā, apskāviens pēc darba, kopīga maltīte vai intīma smaidu apmaiņa starp diviem cilvēkiem.

"Dvēseļu radniecības sajūta rodas pakāpeniski, ikdienā kopīgi risinot grūtības," norāda Gaba.

Ko saka zinātne?

Eksperti secina — romantika nekur nepazūd, taču ilgstošas attiecības reti balstās tikai liktenī.

"Ir labi ticēt, ka tavs cilvēks kaut kur ir, bet svarīgi saprast, ka patiesībā ir vairāki cilvēki, ar kuriem iespējams veidot lielisku saikni," saka Pavita.

Tāpēc zinātne nonāk pie paradoksa: visstiprākās attiecības bieži veido cilvēki, kuri beidz gaidīt likteni un izvēlas veidot saikni ar reālu, nepilnīgu cilvēku sev blakus.