Dziednieciskais gaiss tavai labsajūtai – kur to smelties
Reizēm pilsētas burzma šķiet pārāk uzmācīga un mēs vēlamies relaksēties tuvāk dabai. Iedvesmojies savām nākamajām brīvdienām un ieelpo jūru, mežu un kalnus!
Jūras gaiss — īsta vērtīgu vielu krātuve cilvēka veselībai. Tas satur ne tikai daudz skābekļa, bet arī jūras ūdens mikrodaļiņas, kas lieliski mitrina elpošanas ceļus, piesātina katru organisma šūniņu ar minerāliem, izvada sārņus un mazina jebkuru stresu — tāpēc pie jūras ir tik viegli elpot un organisma "baterijas" momentā uzlādējas. Jūras gaiss iekļūst mūsu organismā ne tikai ar elpošanu, bet arī caur ādas porām. Divu nedēļu atpūta vasarā pie jūras stiprinās imunitāti, atveseļos organismu un palīdzēs pretoties infekcijām visa gada garumā.
Kāpēc asinis ir sāļas? Mūsu asinsvados tek daļiņa no Pasaules okeāna, bet no turienes radusies dzīvība. Jūras gaiss, kas piesātināts ar dziednieciskajiem sāļiem, nokļūstot cilvēka organismā, attīra asinis un paaugstina hemoglobīna līmeni.
Gaisa makro un mikroelementi uzlabo apmaiņas procesus, normalizē hormonālo
vidi, stimulē iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību, stiprina organismu kopumā. Broms, ko satur jūras gaiss, nomierina nervu sistēmu, bet magnijs samazina spiedienu.
Jūras gaiss uzlabo ādas stāvokli un to atjauno. Šī dabiskā gaisa inhalācija, kas satur daudz joda, palīdz cīņā ar stresu, nogurumu un apātiju.
Ja nav iespējas pabūt pie jūras vasarā, jūs to varat darīt jebkurā citā gadalaikā. Nav obligāti jāpeldas jūrā — vajag tikai būt tuvumā un ieelpot tās gaisu.
Visiem sen zināms, ka meža gaiss ir dziedniecisks un tīrs. Tas ievērojami uzlabo garīgās un fiziskās darba spējas, visu organisma sistēmu darbību (tai skaitā, arī sirds un asinsvadu), stiprina organisma pretestību pret dažādām infekcijām un toksīniem, ceļ hemoglobīna līmeni asinīs, normalizē pulsu un uzlabo plaušu ventilāciju.
Fitoncīdiem, kurus satur meža gaiss, piemīt izteikta antibakteriāla iedarbība (kavē slimību izraisošo baktēriju vairošanos). Fitoncīdus visvairāk izdala priedes, egles, baltegles, kadiķi, ievas, ozoli, bērzi un kļavas. Visvairāk fitoncīdu izdalās jūnijā un jūlijā — pēcpusdienās. Turklāt šīs vielas pozitīvi ietekmē imūnsistēmu, elpošanu un asinsriti.
Meža gaiss galvenokārt satur tikai negatīvi uzlādētos aerojonus, kas labvēlīgi ietekmē visu organismu, palielina gāzu apmaiņas intensitāti, regulē elpošanu. Visvairāk gaiss ar aerojoniem piesātināts ozolu un bērzu tuvumā.
Ar neparastām ārstnieciskām īpašībām un tīrību atšķiras skuju koku meži. Tajos
ir īpaši viegli elpot. Bez lielā fitoncīdu un aerojonu daudzuma, šeit gaiss piesātināts ar brīnišķīgo sveķu aromātu. Skuju ēteriskās eļļas, oksidējoties ar skābekli, piesātina atmosfēru ar dziedinošo ozonu. Šīs gaistošās vielas, ko izdala priežu, egļu, kadiķu skujas, pozitīvi ietekmē organismu: nomierina nervu sistēmu, mazina nogurumu un spriedzi, palielina plaušu vitālo kapacitāti. Cilvēkiem, kuri cieš no bezmiega, nervu darbības traucējumiem, elpošanas orgānu slimībām, šāds gaiss ir vienkārši nepieciešams.
Kaut gan, atkarībā no gadalaika un slimībām, skuju koku mežs ne vienmēr uz organismu iedarbojas pozitīvi. Pavasara un rudens mēnešos, īpaši martā un novembrī, skuju koku mežā var būt pārāk mitrs. Un pastaigas pa šādu mežu cilvēkiem ar elpošanas ceļu slimībām šajā gadalaikā nav vēlamas. Pie šīm slimībām pa šādu mežu vislabāk staigāt aprīlī un maijā, jo šajā laikā priedēm un eglēm palielinās sveķvielu izdalīšanās un, regulāri pastaigājoties un ieelpojot šo dziedinošo gaisu, mazinās klepus. Tomēr cilvēkiem ar bronhiālo astmu pastaigas šādā mežā nav vēlamas, jo var izraisīt elpas trūkumu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Pastaigas skuju koku mežā jūnijā un jūlijā nav ieteicamas cilvēkiem ar sirds išēmisko slimību, hipertoniju un nieru kaitēm, jo tad visspēcīgāk izdalās sveķvielas. Līdz ar to var jūtami pasliktināties veselība: sākties galvassāpes, galvas reiboņi, sāpes sirdī, aizdusa, var tikt izjaukts sirds ritms un paaugstināties asinsspiediens.
Cilvēkiem, kas cieš no sirds un asinsvadu slimībām, vislabāk elpot meža gaisu, kas satur maz fitoncīdu, tāpēc vislabākais laiks pastaigām skuju koku mežā būs rudens (septembris, oktobris) un ziema (decembris, janvāris, februāra vidus). Tomēr vislabāk šiem cilvēkiem pastaigām izvēlēties ozolu birzis.
Piesardzība pastaigās pa mežu jāievēro arī gados vecākiem cilvēkiem, kuri dzīvo pilsētās, jo skābekļa koncentrācijas palielināšanās asinīs var izraisīt ģīboni vai asas spazmas asinsvados.
Pastaigājoties pa mežu, noteikti ieklausieties savās sajūtās!
Par kalnu gaisa dziednieciskajām īpašībām zināms jau sen. Jau Hipokrāta laikos cilvēkus ar vājām plaušām veda ārstēties uz kalniem. Bet slavenais ceļotājs Marko Polo teica, ka atliek tikai cilvēkiem, kas līdz šim dzīvojuši līdzenumā, pacelties kalnos, un pēc dažām dienām viņi būs izdziedinājušies no visām savām kaitēm.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kalnu gaisa dziedniecisko iedarbību uz cilvēka veselību var saistīt ar daudziem faktoriem. Pirmkārt, kalnu gaiss ir tīrāks par pilsētas gaisu, jo tajā ir daudz mazāk putekļu, nav izplūdes gāzu, rūpniecības kvēpu utt. Turklāt šis gaiss ir piesātināts ar dziedniecisko augu un ziedu aromātiem.
Kalnos ir daudz spēcīgāka saules radiācija. Tas saistīts ar gaisa dzidrumu, jo augstumā samazinās tā blīvums, putekļu un ūdens tvaiku saturs. Saules starojums nonāvē daudzus kaitīgus mikroorganismus, kas mīt gaisā un sadala organiskās vielas. Bet, pats galvenais, ka saules radiācija jonizē gaisu, veicina jonu veidošanos, tai skaitā, negatīvo skābekļa un ozona jodu.
Jau sen ievērots, ka kalnos cilvēki dzīvo daudz ilgāk nekā līdzenumos. Un daudzi no šiem cilvēkiem pat lielā vecumā saglabā gara mundrumu un prāta skaidrību. Viņi mazāk slimo un ātrāk izveseļojas. Sievietes daudz ilgāk saglabā spēju dzemdēt bērnus.
Kalnu gaiss labvēlīgi ietekmē cilvēka organisma vispārējo stāvokli. Uzlabojas elpošanas, sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas darbība, palielinās eritrocītu daudzums un hemoglobīna līmenis asinīs, tiek stimulēta kaulu smadzeņu darbība, kā rezultātā uzlabojas cilvēka vispārējā pašsajūta, darba spējas un imunitāte.
Kalnu gaiss var būt profilaktisks un ārstniecisks līdzeklis pie augšējo elpošanas ceļu kaitēm, alerģijas dažādām formām, imūndeficīta, bronhiālās astmas, nervu sistēmas darbības traucējumiem, sirds un asinsvadu, gremošanas trakta, ādas, balsta un kustību sistēmas slimībām.
