Maziņi, bet ņipri: dabīgie uztura bagātinātāji – dīgsti

Dīgsti ir lielisks veids, kā papildināt ikdienas ēdienkarti ar vitamīniem, turklāt iepriecina latvieša dvēseli – kamēr aiz loga zeme vēl tikai mostas, podiņā uz virtuves palodzes var diedzēt, audzēt un rušināt visu, ko sirds kāro, no tradicionālajiem lociņiem līdz kviešiem, auzām, rudziem, redīsiem, sinepju graudiem, saulespuķu un ķirbju sēklām un citiem labumiem.

"Mazie, zaļie asniņi bagātinās ikdienas ēdienkarti ar daudzveidīgām garšām, turklāt tajos ir bagātīgs vitamīnu un mikroelementu klāsts – A, B grupas, C, D, E vitamīni, dzelzs, mangāns, fosfors, cinks, kalcijs, kālijs un magnijs," norāda farmaceite Ieva Zvagule.

Kokteiļi organisma attīrīšanai, pavasari sagaidot

Katriem dīgstiem sava vērtība. Rudzu dīgstos ir sevišķi daudz B grupas vitamīnu, C vitamīna un folskābes, kālija un fosfora; tiem piemīt pretiekaisuma iedarbība, tie uzlabo nervu un gremošanas sistēmas darbību. Lēcu dīgsti satur jodu, kalciju, dzelzi, magniju, A, B grupas, PP un E vitamīnus, un šis kokteilis nodrošina pretiekaisuma un antioksidatīvas īpašības. Saulespuķu dīgstos atrodams kālijs, magnijs, varš, fosfors, cinks un dzelzs.

No izdiedzētiem miežiem var gatavot veselīgus zaļos kokteiļus, kas palīdzēs organismam ātrāk atgūties pēc ilgstošas slimības. Kviešu zelmenis attīra un bagātina asinis, orgānus un gremošanas traktu – tā sastāvā ir gandrīz visi uz zemes sastopamie elementi.

Savukārt auzu dīgsti, kam piemīt tonizējoša, pretiekaisuma un imunitāti stiprinoša iedarbība, garšos ne tikai cilvēkiem, bet arī kaķiem.

"Ik dienu būtu vēlams apēst apmēram vienu ēdamkaroti dīgstu. Tiesa, dīgsti ir ēdami vien dažas dienas, jo pāraugot tie nereti kļūst sīvi un rūgti. No tiem var gatavot arī sulu vai dažādus zaļos kokteiļus, kas mazina apetīti, attīra organismu un palīdz ātrāk notievēt," iesaka farmaceite.