Danilāns: Jāizvairās no latviešu "zelta likuma" apēst visu, kas uz šķīvja

Lai arī pēdējā laikā sabiedrībā arvien vairāk runā par uztura ietekmi uz dzīves kvalitāti, liela daļa Latvijas iedzīvotāju cieš no dažādām gremošanas problēmām, ikdienā piekopjot organismam kaitīgus uztura paradumus.

To, kā pareizi ēst vakaros, skaidro gastroenterologs, profesors Anatolijs Danilāns.

"Zinātnieki ir noskaidrojuši, kāpēc vakaros gribas ēst – resnā zarna ir endokrīnais orgāns, kas izdala hormonu, kurš mazina apetīti. Ir cilvēki, kam šis orgāns vakara pusē izstrādā šo hormonu, taču dažiem cilvēkiem šis orgāns neizstrādā šo hormonu, tāpēc arī gribas ēst.

Anatolijs Danilāns

Gastroenterologs

Un galvenais secinājums ir tāds, ka cilvēks apaļīgs paliek nevis tāpēc, ka ēd vakaros, bet gan tāpēc, ka ēd vakaros pārāk daudz. Tāpēc nav svarīgi, kurā diennakts daļā ēd, bet gan, cik daudz ēd – ēšana vakarā nav kaitīga, kaitīga ir pārēšanās.

Vajadzētu ēst nesteidzoties, maziem kumosiem, kā arī nevajadzētu ievērot latviešu "zelta likumu", ka nevajag neko atstāt uz šķīvja. Drīkst un pat vajag! Apēdot visu, pat ja negribas, mēs savai veselībai izdarām ļoti lielu ļaunumu," pareiza uztura nozīmi uzsver Danilāns.

Arī uztura speciāliste Ilze Lutere uzskata, ka ēšana vēlu vakarā nav kaitīga, galvenais jābūt sabalansētam uzturam.

"Vakara ēdienam labāk būtu nepieciešams sastāvēt no olbaltumvielām un no dārzeņiem, izslēdzot ogļhidrātus, ko satur graudaugi.

Ilze Lutere

Uztura speciāliste

Tas, ko vakarā noteikti nevajadzētu ēst, ir taukvielām bagāti ēdieni – miltu produkti un saldumi, tajā skaitā, konditorejas izstrādājumi, jo ar saldumu kāri vakaros varētu vilkt paralēles ar cukura līmeni organismā.

Ja vakarā cukurs ir nokritis uz zemākās fizioloģiskās normas robežas, tad gribot vai negribot, mūsu ķermenis darīs visu, lai cukura līmeni organismā nostabilizētu normālā vidējā daudzumā.

Tāpēc, lai varētu ierobežot svaru, un tas nenāktu vairāk klāt, ir trīs vienkārši paņēmieni, kur viens no tiem būtu jāievēro. Pirmais – ēst tikpat, bet kustēties mazliet vairāk nekā esam ieraduši; otrais – ēst mazāk, bet fiziskās aktivitātes paliek kā līdz šim; trešais – mazliet mazāk ēst un mazliet vairāk kustēties," norāda Lutere.