Melnā karaliene un citas mistērijas: Marts – noslēpumaino sieviešu mēnesis

Katrīna Mediči. Mata Hari. Austra Ozoliņa-Krauze. Agata Kristi. Viņas valdīja, spiegoja, mīlēja un mīklaini izgaisa, atstājot aiz sevis neatbildētus jautājumus. Šis pats princips – sieviete kā mīkla – caurvij stāstus, ko martā varam vērot TV3 Life.

Katrīna Mediči – "melnā karaliene"

(1519–1589)

Katrīna Mediči gandrīz 30 gadus valdīja pār Franciju un tautā viņu dēvēja par melno karalieni. Ne tikai tāpēc, ka pēc vīra nāves viņa līdz mūža galam valkāja tikai melnas drānas, ieviešot šo krāsu kā sēru simbolu, bet arī tāpēc, ka viņas tēlu apvija tumšas baumas par maģiju, astroloģiju un nāvējošām indēm.

Katrīna ieradās Francijas galmā 14 gadu vecumā kā "itāļu meitene" bez lielām izredzēm uz troni. Taču liktenis (vai, kā runā sazvērnieki, inde) visu mainīja. 1536. gadā pēkšņi nomira visnotaļ veselīgais troņmantnieks dofins Fransuā III. Sākotnēji valdīja uzskats, ka dofins saaukstējies, azartiskas sporta spēles laikā veldzējot slāpes ar tasi auksta ūdens. Karalis tam noticēja un lika vainīgo grāfu, kurš pasniedza viņa dēlam glāzi, burtiski sacirst gabalos. Lai gan vēsturnieki strīdas, vai pie vainas nebija tuberkuloze, tieši šī pēkšņā nāve atvēra Katrīnai un viņas vīram Anrī II durvis uz troni.

Karalienes ekstravagantās aizraušanās ar dažādām indēm bija raksturīgas laikmetam. Katrīnas dzimtene bija Florence, kur indes lietošana aristokrātu aprindās bija teju ikdiena. Arī Mediči dzimtas ceļš uz varu bieži bija bruģēts ar konkurentu pēkšņām nāvēm. Aizdomas par Katrīnas saistību ar indēm pastiprināja viņas interese par astroloģiju un maģiju.

Tā laika skaistumkopšanas priekšraksti kategoriski aizliedza sejas mazgāšanu ar ūdeni. Tā vietā ieteica seju vienkārši norīvēt ar mīkstu drānu, dāsni nopūderēt un pamatīgi uzkrāsot. Katrīnai pietuvināti itāļu "parfimēri" līdztekus kosmētikai esot gatavojuši arī indīgas vielas. Leģendas vēsta, ka inde tikusi klāta uz vēdekļiem, cimdiem un rotaslietām.

Savukārt universālas zāles pret visām slimībām bija pavisam vienkāršas: asins nolaišana, dēles, caurejas līdzekļi. Augstmaņiem gan bija pa kabatai arī citas metodes. 1549. gadā Katrīna nosūtīja savu kapelānu uz Ēģipti, lai tas sagādātu viņai īstu mūmiju. Mūmija zāles tolaik parasti bija samalts ķermenis vai ķermeņa daļas, ko izmantoja ārīgi ierīvēšanai vai kā ziedi, vai iejauca dzērienos iekšķīgai lietošanai. Mūmija ārstnieciskās pazīmes apstiprināja ārsti, un 16. un 17. gadsimtā tas bija kļuvis par vienu no visizplatītākajiem ārstniecības līdzekļiem Eiropas aptiekās.

Mistēriju karalienes

TV3 Life no 19. marta ceturtdienās pulksten 20.00 sešu mistērijfilmu sērija ar britu melnā humora piesitienu.

Matildas dzīve mainījās precīzi trīs gadu, trīs dienu, trīs stundu un trīs minūšu vecumā, kad viņas māte izgaisa bez pēdām. Neviens īsti nezina, kur viņa devusies un kādēļ, tādēļ šī pagātnes mīkla ir noslēpumiem tīta. Meitenes bērnību ar neizsīkstošu mīlestību un dzīves gudrību piepildīja mātes māsas – ekscentriskās detektīvromānu autores Džeina, Keta un Beta. Visām trim rakstniecēm tīk risināt noziegumu mīklas, izmantojot faktus un pierādījumus, taču reizēm talkā nāk maģija, patiesības orākuls, balsis no pagātnes un pārdabiskas enerģijas.

Atgriežoties dzimtajā Vaildmāršā jau izmeklētājas statusā, Matildu Stounu joprojām vajā trīs dīvaini pavedieni: mātes rakstīta haika uz bērnistabas tāfeles, kvēlojoša bulgāru cigarete, atrasta mātes auto, un melna spalva mātes bankas seifā. Vai šie neparastie atradumi beidzot sniegs atbildi uz jautājumu – kas īsti notika ar viņas māti?

Agata Kristi – slepkavību meistare

(1890–1976)

Viņa dzīvoja kādā angļu pilsētiņā, bija acīgāka par pasaules slavenākajiem izmeklētājiem un attapībā pārspēja pat visaukstasinīgākos slepkavas. Agatas Mērijas Klarisas Kristi ierocis bija rakstāmmašīna, kas viņu padarīja par slavenāko rakstnieci pasaulē.

Kāpēc noslēpumainas sievietes tēls tik labi iederas detektīvstāstā? Tas ir tikai likumsakarīgi, un Agata Kristi to zināja. Viņa izteikusies, ka no abiem slavenākajiem viņas radītajiem varoņiem mis Mārpla viņai ir daudzkārt mīļāka par Erkilu Puaro. Agata Kristi pievēra acis uz tālaika aizspriedumiem, kas paredzēja, ka sieviete var būt vai nu upuris vai noziedzniece un prasmīgi izmantoja jau minēto formulu: sieviete viņas stāstos bija galvenā varone, turklāt detektīve, kas meklē patiesību un reizē pati ir daļa no noslēpuma. Un to pašu varēja sacīt arīdzan par viņu pašu.

Spītējot klupieniem karjeras sākumā, jaunās Agatas Kristi darbi aši vien britu lasītāju vidū kļuva iecienīti. Viss bija labi, pat varbūt pārāk rožaini, jo laimīgajām dienām drīz sekoja smags zaudējums – nomira Agatas un viņas vīra Arčibalda meita Klāra. Agata zaudēja prieku rakstīt un viņa atgriezās laukos, lai uz brīdi sakārtotu prātu. Viņas prombūtni izmantoja kāda par viņu desmit gadus jaunāka ģimenes draudzene Nensija Nīla, noceldama Agatai vīru. Tajā brīdī sabruka Agatas pasaule. Pelēkā 1926. gada 3. decembra rītā viņa izgāja pa durvīm un neatgriezās.

Nākamajā dienā viņas auto atrada kādā dabas rezervātā, salonā atradās Agatas apģērbs un dokumenti. Mirkļa pieņēmums bija, ka rakstniece noslīcinājusies tuvējā ezerā. Kad to uzzināja prese, visā Lielbritānijā un pat ārpus tās sacēlās īsts viesulis. Vīrs un viņa mīļākā automātiski kļuva par aizdomās turamajiem. Tikmēr rakstnieci desmit dienas meklēja lidmašīnas, ap tūkstoš policistu un piecpadsmit tūkstoši brīvprātīgo. Leģendārais rakstnieks Arturs Konans Doils pat pēc palīdzības vērsās pie sava ekstrasensa, taču bez panākumiem. Pēc vienpadsmit neziņas pilnām dienām Agatu atrada viesnīcā trīssimt kilometru attālumā no mājām – un apmēram tikpat kilometru attālumā no viņas auto. Viņa bija reģistrējusies ar uzvārdu "Nīla", gluži kā vīra mīļākajai. Līdz šai dienai nav skaidrs, kā Agata nokļuvusi viesnīcā, jo pati rakstniece to nespēja izskaidrot…

Blānas madāmas mistērijas

TV3 Life no 20. marta darbdienās pulksten 19.00 jauns komēdijdetektīvs ar franču piesitienu.

Antikvariāta īpašniece Džīna Vaita lieliski pārzina senu lietu vērtību, taču kā par spīti viņas pašas laulība izrādījusies vislielākais "viltojums". Pēc vīra Rorija traģiskās bojāejas komandējumā Dienvidfrancijā, Džīna atklāj, ka viņš ir paspējis ieķīlāt visu, pat viņu kopīgo antikvariātu, atstājot Džīnas kontā tik vien, cik bēru vainagam.

Vienīgais pavediens vīra dīvainajā nāvē un šajā finansiālajā rēbusā ir noplukusi lauku māja Francijas antikvariātu mekā Senviktārā, kur Rorijs pēdējā laikā uzturējās. Atstājusi lietaino Češīru, Džīna dodas uz Franciju, kur sāk pati savu izmeklēšanu, lai uzzinātu, kur palikusi viņu nauda un kāpēc Rorija "darījumu braucieni" beidzās ar viņa nāvi.

Mata Hari – pasaulē slavenākā spiedze

(1876–1917)

Matas Hari īstais vārds bija Margarita Ģertrūde Zelle. Viņa nāca no cienījamas holandiešu ģimenes un apprecējās ar tās pašas tautības virsnieku Makleodu, kuram devās līdzi uz Nīderlandes Austrumindiju (mūsdienu Indonēziju). Laulība bija ļoti nelaimīga, tādēļ pēc kāda laika Margarita atgriezās Eiropā, apņēmusies pati nopelnīt iztiku. Sākotnēji viņa kļuva par erotisku dejotāju. Tā kā viņas seja nebija pārlieku skaista, šo trūkumu viņa nekautrējās kompensēt, demonstrējot savu brīnišķīgo augumu. Dažās austrumnieku dejās viņas tērps sastāvēja vien no pērļu virknes un nelieliem krūšu apsegiem.

Skatuves vārds "Mata Hari" radīja romantisku noskaņu, kas tulkojumā nozīmē "rītausmas acs". Eiropas metropolēs klīda neskaitāmi nostāsti par šo eksotisko dejotāju – runāja pat, ka viņa ir Burmas princese, kuru no gūsta un nāves izglābis kāds skotu virsnieks. Kad viņa dejoja Parīzē, zāli piepildīja eksotiskas smaržas, padarot viņu par dienas sensāciju un piesaistot daudzus pielūdzējus no augstākajām aprindām.

Lai gan panākumi bija milzīgi, Margarita pastāvīgi cīnījās ar naudas grūtībām. Sākoties Pirmajam pasaules karam, vācu aģentu pierunāta, viņa kļuva par algotu spiedzi. Viņas uzdevums bija iegūt informāciju no saviem ietekmīgajiem pielūdzējiem. Tomēr, būdama pilnīgi neizglītota militārās spiegošanas metodēs, viņa pieļāva daudz kļūdu un drīz vien piesaistīja Francijas pretizlūkošanas uzmanību. Lai glābtu sevi, viņa piedāvāja spiegot Francijas labā, taču, nosūtīta slepenā misijā uz Beļģiju, atkal neveikli kļūdījās un tika atmaskota kā Vācijas spiedze. Atceļā uz Franciju viņu arestēja. Mata Hari izrādījās viena no neprasmīgākajām spiedzēm vēsturē. Viņai izpildīja nāvessodu nošaujot 1917. gada 15. oktobrī Vensēnā.

Pat viņas nāvi apvija leģendas. Viens stāsts vēsta, ka pirms nošaušanas viņa atsegusi savu kailo augumu un kareivji, skaistuma apžilbināti, nav spējuši trāpīt. Cita versija apgalvo, ka kāds pielūdzējs saorganizējis viltus nāvessodu ar tukšām patronām, un viņa tikai izlikusies mirusi. Tomēr tie ir tikai mīti. Patiesībā pēc nāvessoda izpildes Matas Hari ķermeni nodeva medicīnas studentiem anatomijas studijām.

Arī latviešiem bijusi sava Mata Hari – noslēpumainā spiedze Austra Ozoliņa-Krauze, kura pirmajos Latvijas brīvvalsts laikos pildījusi sūtnes pienākumus Berlīnē. Austra daudz smēķēja un nekad neslēpa, ka ir lesbiete. Viņai Latvijā piederēja neliela firma, kas nodrošināja labu dzīvi Rīgā, bet vasarās viņa mita Cēsīs un meistarīgi ķēra līdakas Gaujā.

Īstās mājsaimnieces. Beverlihilsa

TV3 Life no 30. marta pulksten 18.00 realitātes šovs ar spožu intrigu piesitienu.

Septiņas veiksmīgas, bagātas un spilgtas Beverlihilsas dāmas malko dārgu šampanieti, tērē tūkstošus drēbēs un bauda sabiedrības uzmanību, taču aiz spožās fasādes briest vētra. Vienas no ietekmīgākajām dāmām – Kailas – ideālā laulība sāk plaisāt visu acu priekšā.

Pārējās draudzenes mēģina palīdzēt, taču bieži vien tas beidzas ar vēl lielākiem strīdiem un pārpratumiem, jo dāmas saka taisnību tieši acīs, pat ja tas draud ar draudzības beigām. Lai izvēdinātu galvu, visas kopā ceļos uz Eiropu, rīkos grandiozus pasākumus un mēģinās noskaidrot, kura no viņām ir patiesa draudzene, bet kura – tikai izliekas.