Nacionālā teātra aktrisei, skatuves karalienei Veltai Līnei – 100

"Veltas Līnes ienākšana mākslā bija ārkārtēja, viņa uzliesmoja pēkšņi kā raķete. Un latviešu teātra māksla šķita pēc tāda talanta sailgojusies, to pārgaidījusies, skatuvei vajadzēja jaunības pilnskaņā plaukstošas aktrises. Likās, ka aktrisei nebūtu laika, ka viņai kaut kur ļoti jāsteidzas – tik strauji Velta Līne gāja no vienas virsotnes pretim otrai," rakstīja latviešu literatūras un teātra zinātnieks Viktors Hausmanis.

Nākamā aktrise piedzima Rīgā, Grīziņkalna apkaimē, strādnieka Mārtiņa Līņa ģimenē, kurā valdīja savstarpēja uzticēšanās un cieņa. Pēc Rīgas 38. pamatskolas meitene mācījās Rīgas 3. ģimnāzijā, un, sekojot vēlmei mākslinieciski sevi apliecināt, aktīvi piedalījās skolas izrādēs, dejoja, spēlēja klavieres, apmeklēja teātra izrādes, kā arī sapņoja kļūt par aktrisi. Interesi par teātri jau septiņu gadu vecuma meitenē radīja žurnālā "Atpūta" redzamo aktrišu portretu krāšana.

1942. gadā Velta Līne iestājās Rīgas Tautas teātra aktieru studijā, kur 1943. gada 22. oktobrī lugas "Zelta duncis" pirmizrādē veiksmīgi atveidoja Mijuki lomu. Pēc pārlaistajām kara grūtībām Kurzemes katlā, V. Līne atgriezās Rīgā un 1945. gada jūnijā Veltu Līni uzņēma Drāmas teātra studijā un Drāmas teātra trupā. Uz Drāmas teātra, vēlāk Latvijas Nacionālā teātra, skatuves gandrīz 60 gadu laikā Velta Līne spoži atveidoja vairāk nekā 120 lomas.

Starp teātrī nospēlētām lomām bija Larisa izrādē "Līgava bez pūra" (1948), Nora izrādē "Leļļu nams" (1950), Margarita Gotjē izrādē "Kamēliju dāma" (1957), Roze izrādē "Man trīsdesmit gadu" (1962), Anna Kareņina izrādē "Anna Kareņina" (1967), Zelma izrādē "Cīrulīši" (1975), Ona izrādē "Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi" (1982) u.c. Unikāli ir tas, ka gadu pēc mūža balvas saņemšanas Velta Līne 80 gadu vecumā saņēma "Spēlmaņu nakts" balvu kā Gada labākā aktrise – par Fainas Raņevskas lomu A. Obrazcova "Divas sirdis" (2003) Indras Rogas režijā.

Velta Līne ir spēlējusi spilgtas lomas arī aptuveni 25 Rīgas kinostudijas un citu studiju spēlfilmās, piemēram, Ilzi filmā "Klāvs – Mārtiņa dēls" (1971), Zelmu filmā "Cīrulīši" (1980), Dārtu filmā "Dzīvīte" (1989), Indrānu māti filmā "Indrāni" (1991) u.c.

Saņēmusi visus nozīmīgākos Latvijas valsts apbalvojumus par savu darbu, ieskaitot Triju Zvaigžņu ordeni un Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu.

Mirusi 89. gadu vecumā 2012. gada 31. decembrī. Māksliniece apbedīta Pirmajos Meža kapos aktieru kalniņā līdzās savam dzīvesbiedram, režisoram un aktierim Gunāram Cilinskim.