Neviena sieviete to nebija paveikusi: latviete pārraksta Norvēģijas vēsturi
Maija beigās un jūnija sākumā pamanīju skaistu ziņu par Vinetu Vlasovu un no sirds priecājos, ka latvietes ir tās, kas spēj pārrakstīt pat Norvēģijas vēsturi. Bergenas mediju virsraksti vēstīja, ka 21 gadu vecā Vineta Vlasova pārrakstīja Norvēģijas vēsturi, kļūstot par pirmo sievieti, kas uzvarējusi Bergenas Lokšaušanas korpusa dienā 2026. gada karognesēju sacensībās.
Sazinoties ar Vinetas mammu Sandru, viņa neslēpj, ka no sirds lepojas par meitas sasniegumiem: "Balvu viņa saņēma kā labākā karognesēja. Vēsturē ierakstīta, kā pirmā meitene, kas tikusi līdz finālam un galu galā pat uzvarējusi."
Vineta ar mammu jau daudzus gadus dzīvo Bergenā. Vineta ir aktīva ne tikai latviešu kopienas pasākumos, bet arī Bergenas un ar savu darbu ir pierādījusi gan sev, gan Bergenas sabiedrībai Norvēģijā, un mums Latvijā, ka var sasniegt virsotnes, kas nebija izdevies nevienai citai sievietei.
"Šī ir mana piektā sezona loka šaušanas korpusā, un Lokšaušanas korpusa diena notiek reizi četros gados, tātad man četrus gadus ir tituls "labākā karognesēja (beste fanebærer)," stāsta Vineta.
Lai saprastu šī titula nozīmīgumu Bergenā, Vineta pastāsta par Lokšaušanas korpusa dienu (Buekorpsenes Dag), kas ir īpaša un svarīga diena Bergenā, kad visi pilsētas lokšaušanas korpusi (buekorps) pulcējas, lai piedalītos gājienos un dažādās aktivitātēs, radot īpašu svētku noskaņu.
Vairākās Norvēģijas pilsētās, tostarp Bergenā, Olesundā un Oslo, ir bijuši daudzi lokšaušanas korpusi, taču tikai Bergenā šī tradīcija ir saglabājusies. 2006. gadā bija aptuveni 600–700 aktīvu loka šaušanas korpusu.
Pastāv vairākas teorijas par to, kāpēc loka šaušanas korpusiem Bergenā ir izdevies tik ilgi pastāvēt; vispareizākā ir tā, ka tas ir saistīts ar Bergenas "apkaimes patriotismu". Citiem vārdiem sakot, mīlestību un lepnumu par savu apkārtni.
Šajā dienā tiek parādītas tradīcijas, un loka šaušanas korpusi kopā piedzīvo vienu no svarīgākajiem notikumiem reizi četros gados. Viens no centrālajiem notikumiem ir karognesēju sacensības (fanebærerkonkurranse). Tā ir sacensība, kur dalībnieki izpilda karogu parādi jeb gājienu ar karogu, un tiek vērtēts ne tikai tehniskais izpildījums, bet arī kopējais iespaids un tradīcijas ievērošana.
"Šajā konkursā karoga nešana ir saistīta ar prestižu, stilu un tehnisku sarežģītību. Tiesneši skatās, kā dalībnieks pārstāv savu loka šaušanas korpusu, cik pārliecinoši tiek veikta parāde, un cik labi tiek saglabāta tradīcijas forma. Tāpēc karognesēju sacensības bieži tiek uzskatītas par ļoti prestižu daļu no Lokšaušanas korpusa dienas, jo karogs simbolizē visu loka šaušanas korpusu."
Lokšaušanas korpuss (Buekorps) ir tradicionāla jauniešu kustība Bergenā, ko vada jaunieši. Loka šaušanas korpusi ir īpaši, jo tie nodarbojas ar soļošanu, vingrinot 150 gadus vecus militāros vingrinājumus, bet tie nodarbojas arī ar parastākām aktivitātēm, piemēram, futbolu, vieglatlētiku un citām sociālām aktivitātēm, piemēram, ballēm un kino apmeklējumiem.
Šī tradīcija radās 19. gadsimtā, kad Bergenas rajonu zēni sāka veidot nelielas "parādes vienības", atdarinot pieaugušo militāros gājienus.
"Mūsdienās tas vairs nav saistīts ar armiju – tas ir kultūras un kopienas pasākums, kas māca atbildību, disciplīnu un sadarbību. Katram Loka šaušanas korpusam ir sava organizācija ar vadītājiem, bungotājiem un dažādām lomām, un lielu daļu darba veic paši bērni un jaunieši," stāsta Vineta.
Viņi regulāri trenējas, piedalās svētkos un īpaši aktīvi ir, piemēram, 17. maijā – Norvēģijas konstitūcijas dienas svinībās. Kopumā Loka šaušanas korpus ir unikāla Bergenas tradīcija, kas apvieno mūziku, gājienus un kopības sajūtu, un daudziem tā ir svarīga bērnības pieredzes daļa, skaidro Vineta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
