Rūta Dvinska par pēcdzemdību periodu: Salīdzinot ar to, grūtniecība un dzemdības ir "fufelis"

Atbalstu un saprotu Rūtu, man pašai bija līdzīgi. Un nav vērts klausīties šitās pārgudrās, nicinošās "māmiņas", lai jau rūgst pašas sevī.

Arī mums ir superome, kura palīdz meitiņas audzināšanā un pēcdzemdību grūtuma pārvarēšanā. Lai izdodas, Rūta!

Piekrītu Rūtai. Manai peciņa jau pāri gadiņam, bet tiešām nebiju iedomājusies, ka būs tik grūti pirmie mēneši. Tagad jau zobiņu laikā ir grūti, bet savādāk. Pietrūkst palīdzīgu roku, jo abas omes ārzemēs. Ikdienas rutīna reizēm liek raudāt, bet protams, ka bērna sasniegumi un mīlestība liek saņemties un priecāties par šo laiku. Arī gribētu, lai citas jaunās māmiņas būtu sagatavotas šim laikam.

Oj, ko šī teiks, kad bērns bļaus zobu dēļ, neļaus gulēt naktīs? Kad mātei būs miega bads? Ir jau forši, ka atbalsta vīrs un ome, bet ir sievietes, kuras ar visu tiek galā vienas! Vīrs darbā, naktī noguris, bērna raudas nedzird. Plus sieviete, neizgulējusies, tīra māju, gatavo ēst utt. Un šī te ņaud. Pieradusi, Tēvs miljonārs, visu mutē ar karoti iebāzis. Mūžīgie tusiņi. A, tagad vot, jāsēž mājās.

...un veel piebilstu, ka speeja ziedoties, atteikties musdienu sievieteem ir loooti gruuta... ar 4 bernu iemacijos nelietot piena produktus gadu no vietas, nemaz...., r piekto bernu- atteikties no cukura vispar, arii gadu....sakumi bija gruuti, ciinijos ar sevi, bet ieguvumi manam raksturam un veselibai ir nenovertejami... par miegu pat nepieminu...katru dienu pienem REALITATI un kaifo no taaas, arii no grutibam...

Ir loti saprotamas jaunas maminas izjutas, esmu taa jutusies ar pirmo, otro bernu.... padalities varu tikai ar savu pieredzi... manuprat, ir 2 sturakmeni, kas musdienu sievietem (man) pietrukst...pirmais-KVALITATIVA sagatavosanas sim posmam, pirmkart zinasanas (biokimija, hormoni utt)...kadreiz sievietes vakareeja pie kamina, aprunajoties ar mammam, tantem, omitem..visas dzimtas sievietes no mazotnes redzeja visus procesus..utt otrais- ATBALSTA KOMANDA , nemot veraa ieprieks minetaas zinasanas, jaunai maaminai (un gimenei) jazin, ka bus vajadzigi nevis veesi padomi no attalinatiem cilvekiem, bet reali siltas kotletes noliktas pie durvim (tiesaa un parnestaa noziimee).. daudz atbalstosu un pozitivu vardu no viira (taa arii ir atseviska teema) ... cilveks, kas palaiz jaunos KOPAA uz kino reizi nedeelaa utt.
ar 4 un 5 bebi biju jau gudraka un viirs elastigaks un macejam sis divas lietas apzinati ieviest savaa dzivee un tadejadi joprojam esam bez pezdzemdibu depresijaam, ar atjaunotu un uzlabotu seksualo dzivi ... mes joprojam ejam uz randiniem un ar veelmi aizmukt no berniem :))) lai atgrieztos uzpilditi un gatavi ar prieku mainit pamperus 2 jaunakajiem!

Tieši tā ir, grūtniecības laiks ir tik harmonisks, ka pat nevar iedomāties, kas būs pēc tam. Sieviete pēc savas dabas ir emocionāla. Dzemdību laika personīgi es biju ļoti pacietīga, nemaz neraudāju.. godīgi sakot vispār nesapratu, ka pavisam drīz viss mainīsies manā dzīvē. Pēc dzemdībām veselu mēnesi raudāju uz tukšas vietas.Tāda ir tā adoptācija jaunai dzīvei ar mazuli... un tas ir tā vērts!

Pieļauju, ka nekorekti pierakstīts domu izklāsts. Daudzām nav tik grūti (kas vispār ir grūti? Grūti ir kopt slimu invalīdu, kuram pirmos mēnešus jādzīvo slimnīcā intensīvā terapijā vai, nedod dies, reanimācijā) Grūti ir tad, ja iepriekš izsapņotie rozā sapņi neatbilst realitātei. Mani arī pirms pirmā bērna biedēja, ka sākums vistrakākais. Gatavojos šausmām un tā arī tās nesagaidīju. Pirmie mēneši, faktiski pirmais gads, bija skaistākais laiks, ko atceros ar prieku un nedaudz skumjām, jo tik harmonisks un foršs laiks ar bērniem vairs nebūs, katram vecumam nāk klāt dažādi "bonusi" ? . Rūtai no sirds iesaku painteresēties pašai vairāk par vecumposmu attīstību, bērnu psiholoģiju un pedagoģiju, būs daudz vieglāk un jaukāk. Lai izdodas! ;)

Pilnībā piekrītu,ka par maz tiek runāts par pēcdzemdību laiku. Ir kursi,lekcijas,nodarbības,kurās uzsvars ir uz grūtniecību,dzemdību procesu un jaundzimušā aprūpi. Bet par mammas dzīvi un sajūtām, pirmajos mēnešos pēc bērniņa piedzimšanas, tiek runāts virspusēji un par maz. Es no savas pieredzes saku,ka ne tuvu nebiju iedomājusies,ka tas ir tik traks posms. Tik traks,ka man ar vienu bērniņu savā dzīvē būs gana.
Laimīgi Jums!

"Varbūt citām mammām ir citādi, bet man šķiet, ka visām ir kaut cik līdzīgi"
Fascinējoši tizli pateikts! Tu esi ar sevi pārņemta, meitēn. Ne viss, kā tev notika...aak vai:D vosām citām tā nav kā tev! katrai ir savs stāsts....:p