Slēptās mīlestības valodas. Kā flirtēja pirms sociālajiem medijiem?

Šodienas digitālie flirtēšanas rituāli ir tikai moderns turpinājums gadsimtiem sena radoša saziņas procesa. Kas mainījies, un kas palicis tāpat?

Kad 1539. gadā Henrijs VIII ieraudzīja Klēves Annas portretu, viņš nekavējoties nolēma viņu precēt. Tikšanās personīgi gan izrādījās katastrofa – viens otru nesaistīja. Šis stāsts lieliski ilustrē, cik līdzīgas ir mūsdienu iepazīšanās lietotnes senajai tradīcijai – spriedumi par potenciālo partneri tiek veidoti, pamatojoties uz fotogrāfiju.

Vēdekļu valoda un slepenie kodi

Ap 1800. gadu sievietes izmantoja kodētu vēdekļu valodu, lai sūtītu ziņojumus pāri balles zālei. Dizainers Čārlzs Frānsiss Bandini 1797. gadā pat izveidoja speciālu vēdekli ar rakstītu alfabētu – katram burtam atbilda savs rokas žests.

Protams, šie signāli bija vairāk jautra spēle nekā nopietna komunikācija. Pāri arī apmainījās ar grāmatām, pasvītrojot fragmentus, kas viņiem patika, sūtīja parfimētas mīlestības vēstules un dāvināja matu šķipsnas kā mūžīgu mīlestības apliecinājumu.

Viktorijas laikmeta "sociālie mediji"

Kad fotogrāfija kļuva pieejama plašākām masām, radās cartes de visite – mazi portretu fotoattēli (9×6 cm), ko sūtīja potenciālajiem mīļākajiem.

Šie bija tā laika "profila attēli" – cilvēki pozēja ar dārgām lietām, grāmatām vai mājdzīvniekiem, lai parādītu savu statusu un personību.

Gluži kā mūsdienu sociālajos tīklos, tika veidotas kolāžas ar draugu fotogrāfijām, un šie attēli kļuva par sociālo kontaktu apliecinājumu.

Berlīnes naktsklubos – agrākā "slīdēšana DM"

1920. gados Berlīnes naktsklubos darbojās unikāla sistēma – pneimatiskās caurules starp galdiem. Apmeklētāji varēja rakstīt ziņojumus, kurus operators pārbaudīja (agrīnā satura moderācija!) un nosūtīja izvēlētajam adresātam. Līdzās ziņojumiem pa caurulēm sūtīja dāvanas – no cigaretēm līdz pat kokaīnam.

"Vajadzētu būt kaut kam ļoti aizrautīgam – redzēt savu simpātiju telpas otrā pusē, kad viņa saņem ziņojumu," stāsta vēsturniece Dženifera Evansa.

LGBTQ+ kopienas slepenie signāli

Homoseksuālu attiecību nelikumības dēļ LGBTQ+ cilvēki izveidoja īpašu simboliku. Zaļā neļķe, ko populāru darīja rakstnieks Oskars Vailds, kļuva par slepenu atpazīšanas zīmi. Violetas un lavandas krāsas, noteikti rotājumi un apģērba elementi palīdzēja atpazīt "savējos" un būt drošiem.

Mūsdienu paralēles

Lai gan tehnoloģijas mainījušās, cilvēku vēlme pēc savienojuma paliek nemainīga. Mūsdienu emocijzīmes ir mūsu laikmeta "vēdekļu valoda", iepazīšanās lietotņu profili – cartes de visite, bet slīdēšana DM līdzinās Berlīnes naktsklubos sūtītajiem ziņojumiem.

"Mēs pastāvīgi izgudrojam jaunus veidus, kā runāt viens ar otru un izteikt savas vēlmes," secina Evansa. "Tas daudz saka par to, cik ļoti mēs ilgojamies pēc saiknes ar citiem."

Mīlestības meklēšana vienmēr ir bijusi radošs process, kurā cilvēki izmanto pieejamās tehnoloģijas un sabiedrības normas, lai atrastu veidus, kā izveidot saikni ar citiem. Līdzekļi, kas paliek nemainīgi – vēlme būt saprastam un mīlētam.