Arī jauniešiem jādomā par insulta risku: 30 gados saslimstība gandrīz dubultojusies

"Insults ir ļoti postoša slimība jebkurā vecumā. Tā ir īpaši postoša, ja tas skar jaunākus cilvēkus," sacīja Dr. Deivids Robinsons, trešdien medicīnas žurnālā "Neurology" publicētā pētījuma galvenais autors.

Pētnieki konstatēja, ka saslimstības ar insultu rādītājs jauniešu vidū pieauga no 33,9 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem 1993.–1994. gadā līdz 62,2 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem 2020. gadā. Pētījumā tika ziņots arī par nelielu pieaugumu to cilvēku skaitā, kuri izdzīvojuši pēc insulta, kas liecina, ka arvien vairāk jauniešu, iespējams, dzīvo ar insulta ilgtermiņa sekām.

"Invaliditāte, kas var rasties insulta dēļ, var ievērojami apgrūtināt visu to darīšanu, kas nepieciešama, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi," piemēram, strādāt vai tikt galā ar maziem bērniem, teica Robinsons, klīniskās neiroloģijas un rehabilitācijas medicīnas docents Sinsinati Universitātes Medicīnas koledžā.

"Apzināties, ka tas ir iespējams — ka insults skar ne tikai vecākus cilvēkus, bet var skart arī jaunākus cilvēkus — un ka pastāv veidi, kā mēs varam darīt visu iespējamo, lai to novērstu, ir patiešām svarīgs secinājums," teica Robinson.

Šeit ir ekspertu ieteikumi jauniešiem, kas palīdzēs aizsargāt sirds un asinsvadu veselību un samazināt insulta risku.

Išēmiskie insulti ir galvenais iemesls šim pieaugumam

Pētījumā tika analizēti insulti pieaugušo vidū vecumā no 20 līdz 54 gadiem Sinsinati aglomerācijā un Ziemeļkentuki reģionā. Laikposmā no 1993. līdz 2020. gadam šajā iedzīvotāju grupā tika reģistrēti 2 076 pirmreizējie insulti, no kuriem 738 gadījumi bija novēroti melnādainiem cilvēkiem (35,6 %) un 1 030 gadījumi — sievietēm (49,6 %)

Atbilstoši pētījumu šo pieaugumu galvenokārt veicināja išēmiskie insulti — visizplatītākais insulta veids. Tie rodas, kad tiek bloķēta asins plūsma uz kādu smadzeņu daļu.

Pētnieki arī atzīmēja insulta riska faktoru pieaugumu 27 gadu periodā: hipertensija palielinājās no 47 % līdz 60 %, diabēts — no 19 % līdz 26 %, priekškambaru fibrilācija — no 1 % līdz 6 % un vielu lietošana — no 5 % līdz 40 %, kas galvenokārt saistīts ar pieaugušo marihuānas lietošanu.

Tomēr tā kā nav salīdzināmu datu par cilvēkiem, kuri nav pārcietuši insultu, pētījuma autori nevar noteikt, vai šīs riska faktoru tendences izskaidro insulta saslimstības rādītāju pieaugumu.

Turklāt lai gan šīs tendences tika novērotas arī gados vecākiem cilvēkiem, insulta gadījumu skaits šajā vecuma grupā nav pieaudzis. "Tā varētu būt daļa no kopējās ainas," teica Robinson, "bet es nedomāju, ka tas ir viss stāsts."

Robinson piebilda, ka insulta risku var palielināt arī tādu veselības problēmu kā aptaukošanās, paaugstināts holesterīna līmenis un mazkustīgs dzīvesveids, kā arī mazkustīgs dzīvesveids.

"Es domāju, ka atbilde nebūs tikai viena no minētajām; ka ir daudz dažādu faktoru, kas kopā ietekmē šo situāciju," teica Robinson. "Runājot par to, kā mēs varam iejaukties un samazināt šo risku? Es domāju, ka sākumā jākoncentrējas uz to, ko mēs zinām vislabāk, proti, sirds un asinsvadu slimību riska faktoru samazināšanu."

Robinsons norādīja uz Amerikas Sirds asociācijas "Essential 8" — pārbaudes sarakstu šo risku samazināšanai. Tajā ietilpst veselīgs uzturs, fiziskā aktivitāte, atteikšanās no tabakas, kvalitatīvs miegs un tādu rādītāju kā svars, holesterīna līmenis, asinsspiediens un cukura līmenis asinīs kontrole. Viņš piebilda, ka jauniešiem ir svarīgi izvēlēties pastāvīgu ģimenes ārstu, kurš veiktu šo rādītāju pārbaudes.

"Ir svarīgi sākt domāt par sirds un asinsvadu veselību jau jaunībā," teica Robinson, "jo, ja problēmu atklājam agrīnā stadijā, mums, visticamāk, ir vislabākās izredzes iejaukties un samazināt nelabvēlīgos iznākumus."

Diemžēl šie rezultāti nebija pārsteidzoši, bet drīzāk atbilst tendencei, ko norādījuši iepriekšējie pētījumi, – teica Dr. Kristofers Andersons, insulta nodaļas vadītājs neiroloģijas departamentā slimnīcā "Mass General Brigham" Bostonā. Viņš nepiedalījās šajā jaunajā pētījumā.

"Nozīmīgi ir tas, ka straujais insulta saslimstības pieaugums šeit novērots iedzīvotāju grupā, kuras rasu izcelsme, sociālekonomiskais stāvoklis un izglītības līmenis ir diezgan reprezentatīvs attiecībā uz ASV iedzīvotājiem kopumā, tādējādi šos rezultātus var vieglāk attiecināt uz visu valsti," teica Andersons, kurš ir arī Harvarda Medicīnas skolas neiroloģijas asociētais profesors.

Dr. Mišela Leperta (Michelle Leppert), Tufts Medicīnas centra asinsvadu neirologe, kas specializējas insulta cēloņu izpētē jauniešu vidū, teica, ka arī viņa nav pārsteigta, un uzsvēra tādu pētījumu kā šis nozīmi, kuros tiek vākti dati par šo iedzīvotāju grupu. Viņa nepiedalījās šajā pētījumā.

"Skaitļi paši par sevi vēl nav īpaši augsti. Taču es teiktu, ka mums ir jāsāk ieguldīt laiku un naudu, lai izprastu šo jautājumu. Jo tas nav jautājums, kas pazudīs. Tā nav problēma, kas kļūst mazāka," teica Lepperts, kurš ir arī neiroloģijas asociētais profesors Taftas Universitātes Medicīnas fakultātē.

Lepperta piebilda, ka insults joprojām ir samērā reti sastopams notikums, tāpēc jauniešiem nav iemesla panikai. Taču ir ļoti svarīgi, lai ikviens apmeklētu ikgadējās veselības pārbaudes pie ārsta, lai identificētu tos, kuriem varētu būt paaugstināts risks. Turklāt ārstiem ir svarīgi atpazīt insulta gadījumu pieaugumu jauniešu vidū un, cerams, savlaicīgi identificēt un ārstēt asinsvadu slimību riska faktorus.

Jaunām sievietēm, kurām insults sastopams biežāk nekā vīriešiem (jauniešiem), grūtniecības laikā un pēc dzemdībām būtu rūpīgi jāuzrauga asinsspiediens, kā arī jākonsultējas ar ārstu, ja, lietojot estrogēnu saturošas kontracepcijas tabletes, rodas migrēna ar redzes izmaiņām, piebilda Lepperts.

"Jaunākiem pieaugušajiem jāapzinās, ka pat agrīnā un vidējā dzīves posmā liels stress, neveselīgs uzturs, miega trūkums un mazkustīgs dzīvesveids reāli un izmērāmi ietekmē tādu slimību risku kā insults," CNN e-pastā norādīja Andersons.

"Diemžēl šī uzkrātā riska dēļ nav jāgaida līdz pensijas vecumam, lai tas dramatiski ietekmētu cilvēka veselību."