Augļu sulas un smūtiji – veselīgs dzēriens vai cukura bumba?

Sula, kas reiz tika uzskatīta par tik veselīgu, ka cilvēki maksāja par "sulu badošanās" kūrēm, pēdējā desmitgadē ir saņēmusi arī kritiku. Britu epidemiologs un autors Timotijs Deivids Spektors uzskata, ka apelsīnu sulu vajadzētu pārdot ar brīdinājumu par veselību, un viņš labāk redzētu cilvēkus dzeram "Coca-Cola".

Pretēju viedokli gan pauž reģistrēta dietoloģe no Britu Dietoloģijas asociācijas Sammija Džila. Viņa norāda, ka sulas piedāvā koncentrētu vitamīnu, minerālvielu un fitoķīmisko vielu, piemēram, polifenolu, avotu.

"Augļu sula nav jāizslēdz, ja tā ir daļa no sabalansēta uztura," viņa saka.

Pētījumi no ASV, Kanādas un Irānas ir parādījuši, ka apelsīnu vai ābolu sulas dzeršana ir saistīta ar zemāku iekaisuma līmeni un sirds-asinsvadu veselības uzlabošanos, raksta "The Guardian".

Kur tad ir problēma?

Papildus vitamīniem, sula satur arī koncentrētu cukuru (galvenokārt fruktozi). Pārmērīgs šo "brīvo cukuru" patēriņš – kas atbrīvojas, kad augļi tiek saspiesti sulā – veicina zobu bojāšanos un aptaukošanos, kā arī var palielināt otrā tipa diabēta risku.

Pasaules veselības organizācija (PVO) iesaka ierobežot brīvo cukuru, tostarp augļu sulās esošo, līdz mazāk nekā 10% no ikdienas kalorijām.

"150 mililitri augļu sulas satur ap 12 gramus brīvo cukuru, tāpēc ir ļoti viegli pārsniegt dienas limitu ar dažām glāzēm," apgalvo Džila.

Eksperte skaidro, ka šķidru augļu un dārzeņu produktu lietošana būtiski atšķiras no veselu augļu ēšanas, jo tiek zaudētas šķiedrvielas no mizas un mīkstuma. Veseli augļi tiek pakāpeniski sagremoti gan mehāniski (košļājot), gan ķīmiski (ar fermentu palīdzību), bet sulās un smūtijos augļi uzsūcas daudz ātrāk, izraisot strauju cukura līmeņa kāpumu asinīs.

Turklāt lielas fruktozes devas vienlaicīgi var radīt diskomfortu cilvēkiem ar jutīgu gremošanas sistēmu vai kairinātas zarnas sindromu.

Vai dārzeņu sula ir labāka par augļu sulu?

Grāmatas "Unprocess Your Family Life" autors Robs Hobsons medijam norādīja, ka dārzeņu sulās parasti ir mazāk cukura un plašāks uzturvielu klāsts: "Piemēram, biešu sula satur nitrātus, burkānu sula – A vitamīnu, bet tumšie lapu dārzeņi, piemēram, kāposts – magniju un kalciju."

Attiecībā uz veikalā pirktajām zaļajām sulām viņš iesaka uzmanīgi pārbaudīt sastāvdaļu sarakstu, jo daudzas no tām galvenokārt sastāv no ābolu sulas. Hobsons uzsver, ka zaļās sulas dzeršana nekad nevar aizvietot pašu dārzeņu ēšanu.

Pētnieki arī atzīmē, ka iedzīvotāju līmenī dārzeņu patēriņš ir vēl zemāks nekā augļu patēriņš, tāpēc dārzeņu sulas var būt noderīgas, lai kompensētu šo trūkumu veselīga uztura modeļos.

Kā ar smūtijiem? Ko tajos ievietot?

Smūtiji, kas gatavoti no veseliem augļiem un dārzeņiem, satur vērtīgas šķiedrvielas, taču jāuzmanās ar veikalā iegādātajiem smūtijiem, kas bieži vien veidoti no augļu biezeņiem.

Dietoloģe Džila uzsver, ka mājas smūtiji ir vislabākā izvēle, jo tos var gatavot no visām ēdamajām augļu un dārzeņu daļām – sulas, mīkstuma, sēklām un mizas. Mizas atstāšana var palielināt šķiedrvielu saturu līdz pat 50%, nodrošinot daudz vairāk uzturvērtības par to pašu naudu. Viņa iesaka variēt sastāvdaļas maksimālas uzturvērtības gūšanai un par prioritāti izvirzīt dārzeņus, nevis augļus.

Smūtijiem var pievienot olbaltumvielas, veselīgus taukus un papildu šķiedrvielas piena, jogurta, kefīra, riekstu sviesta, sēklu un auzu veidā.

Savukārt Britu uztura fonda pārstāvi Bridžeta Benelama iesaka uzmanīt kalorijas, jo bieži vien rodas sajūta, ka dzēriens "neskaitās", bet tas nav taisnība – svarīgi apzināties smūtiju kalorijām un attiecīgi pielāgot citu pārtiku, lai saglabātu līdzsvaru uzturā.

Vai jāpērk ingvera un kurkuma "šoti"?

Dietoloģe Džila atzīmē, ka eksistē pierādījumi par ingvera ietekmi sliktas dūšas mazināšanā un kurkuma pretiekaisuma īpašībām. Viņa uzskata, ka nav ļaunuma uzņemt ikdienas ingvera šotu, ja to izbauda, taču brīdina, ka tie bieži vien ir dārgi, var saturēt pievienotus cukurus, un dažādos zīmolos ir atšķirīgi ingvera daudzumi.

Viņa arī norāda, ka papildināšana ar ingveru var mijiedarboties ar medikamentiem, piemēram, asins šķīdinātājiem, tāpēc nepieciešamības gadījumā jāvēršas pie farmaceita.

Hobsons ir skeptiskāks pret augļu šotiem, uzsverot, ka lielākā daļa no tiem ir tikai ābolu sula ar nelielu ingvera daudzumu. Viņš uzskata, ka labāk un noteikti lētāk ir izmantot ingveru un kurkumu ēdiena gatavošanā.

Vai sulu gavēņiem un kūrēm ir kāds labums?

Džila uzskata, ka sulas gavēnis lielākajai daļai cilvēku ir neilgtspējīgs un nereāls. Lai gan augļi un dārzeņi ir bagātīgs daudzu uzturvielu avots, tostarp šķiedrvielu un C vitamīna, tie ir ierobežoti citās būtiskās uzturvielās – piemēram, B12 vitamīnā, dzelzī, omega 3 un proteīnā. Tāpēc sulas nevar nodrošināt organismu ar visām nepieciešamajām uztura vajadzībām, jo pārtikas daudzveidība ir tas, kas nepieciešams optimālai veselībai.

"Mūsu organismi ļoti labi prot atbrīvoties no toksīniem. Par katru cenu izvairieties no sulu gavēņa. Nekādu labumu veselībai nav" viennozīmīgi norāda Hobsons.