Cik labi vai slikti ir doties skriet karstā laikā?

"Skriešana ārā karstā laikā nav slikti, ja organisms ir tam pielāgojies," saka Reinpelda. Tomēr bieži vien pirmā patiesi karstā diena Igaunijā pienāk negaidīti. Ja cilvēks iepriekš nav pieradis skriet šādos apstākļos, viņa ķermenis pārkarst, jo muskuļi paši rada daudz siltuma.

"Tas var kļūt bīstams ķermenim: ja iekšējā temperatūra paaugstinās, pašsajūta pasliktinās," skaidro lektore.

Sportisti veic īpašus treniņus, lai pielāgotos karstam laikam. Piemēram, vēsākā laikā viņi ģērbjas biezāk vai trenējas iekštelpās bez gaisa kondicionēšanas.

"Tad organisms veic izmaiņas savās iekšējās struktūrās, lai labāk pielāgotos un atdzesētos. Piemēram, sāk ātrāk svīst. Tas atdzesē ķermeni, un tādējādi organisms daudz labāk tiek galā," skaidro Reinpelda.

Tā kā katra cilvēka karstuma panesamība ir atšķirīga, pēc lektora teiktā nav nekādas konkrētas grādu robežas, sākot no kuras varētu skriet vai neskriet. Ir cilvēki, kuri vēsākā laikā it kā "iesaldējas" un skrien ievērojami sliktāk nekā parasti.

"Kad kļūst siltāks, pat līdz 25 grādiem vai vairāk, viņi labi tiek galā, neko īpaši nedarot," piebilst Reinpelda. Tajā pašā laikā ir arī tādi, kuriem jau pie 20 grādiem kļūst pārāk karsts. Pēc lektora teiktā, kad gaisa temperatūra pārsniedz 30 grādus, visticamāk, visiem sākumā būs grūti.

Tomēr ikvienam ir iespēja siltajā laikā trenēt savu ķermeni. Tas ir īpaši noderīgi tiem, kuri plāno pavasarī piedalīties pirmajās skriešanas sacensībās.

"Tie, kuri vēlas pielāgoties, var uzvilkt nedaudz vairāk apģērba, piemēram, uzvilkt biezāku cepuri un cimdus, jo citādi caur galvu un ekstremitātēm siltums ļoti labi izkliedējas," iesaka Reinpelda.

Šādu treniņu nevajadzētu veikt katru reizi, kā arī nevis visā treniņa laikā, jo īpaši smagāka treniņa gadījumā. Tomēr pielāgošanos vajadzētu trenēt regulāri, jo pretējā gadījumā ķermenis atgriežas tā saucamajā komforta zonā.

"Cik ātri vai labi notiek pielāgošanās, ir ļoti individuāli. Cilvēkam ir jāieklausās sevī," norāda lektors. To sajust ir vienkārši – ja skrienot jūties ērti, tad ķermenis jau pielāgojas vai ir pielāgojies.

Saskaņā ar Reinpeldas teikto, nekad nav par vēlu sākt treniņus, lai pielāgotos karstumam. Tomēr tas jādara regulāri ilgākā laika posmā.

"Ja esam to darījuši trīs līdz četras reizes nedēļā, tad jau pēc vismaz divām nedēļām pielāgošanās pazīmes ir skaidri redzamas," viņš precizē.

Dzeriet un samitriniet apģērbu

Neskatoties uz pieradumu, pēc Karmenas Reinpeldas teiktā, skrienot ir vērts sekot līdzi, lai ķermenis nepārkarst un nezaudētu pārāk daudz šķidruma.

"Manuprāt, visbiežāk pieļautā kļūda skriešanā ir tā, ka cilvēki dodas skriet uz īsu laiku, pat uz 30 vai 40 minūtēm, neņemot līdzi šķidrumu," viņa norāda.

Tieši karstos skriešanas apstākļos šķidruma trūkums jeb dehidratācija rodas ļoti ātri.

Ja laiks ir patiešām karsts, Reinpeldas viedoklis ir, ka skriet ir vērts no rīta. Savukārt vakarā karstums dienas gaitā jau ir tā teikt uzkrājies, un bieži vien temperatūra līdz tam laikam vairs nenokrītas.

Dodoties skriet, noteikti ir vērts uzvilkt cepuri un paņemt līdzi pietiekami daudz šķidruma. Pret pārkaršanu labi palīdz arī tas, ja skriešanas laikā kreklu samitrina.

"Dažreiz redzam cilvēkus, kas noņem kreklu, bet tas nav prātīgi, jo saule silda ādu tiešāk un atdzesēšanās faktiski ir grūtāka. Mitrs krekls ķermeni atdzesē daudz labāk," skaidro Reinpelda.

Kā patīkamu pārmaiņu viņš min to, ka tagad daudzu Igaunijas vieglās satiksmes ceļu malās ir atrodami ūdens krāni. Tur ir iespējams gan dzert, gan, piemēram, samitrināt cepuri.

"Šādi sīkumiņi spēlē lielu lomu tajā, cik labi cilvēks jūtas, atgriežoties no skrējiena," atzīst lektors.

Pievērs uzmanību sev un citiem

Bet kā atpazīt, ka cilvēks karstā dienā, skrienot ir pārpūlējies? "Bieži vien temps ir pietiekami zems un ar pulsu arī viss ir kārtībā, bet ķermenis vienkārši vairs neļauj piepūlēties," stāsta Karmena Reinpelda. Tā ir pirmā pazīme, ka tuvojas pārkaršanas simptomi: rodas vājums, slāpes, reibonis, galvassāpes un slikta dūša.

Ja pasliktinās tikai pašsajūta, sākumā varētu skriešanas vietā iet. Svarīgi ir dzert, atvēsināties un doties ēnā.

"Ja smadzenes sāk signalizēt, ka, attēlojot to tēlaini, tālāk iet vairs neļauj, noteikti ir vērts samazināt tempu, iet kājām un redzēt, kas notiks tālāk," iesaka lektore.

Svarīgākais ir skriešanas laikā uzticēties savām sajūtām. "Ja rodas neskaidra situācija un nav skaidrs, kas notiek, ir vērts ticēt, ka prātīgāk ir nedaudz samazināt tempu," saka lektors.

Tāpat viņš iesaka pievērst uzmanību tam, kā klājas citiem treniņa dalībniekiem: "Ja mēs esam kopā ar kādu, kurš blakus intensīvi trenējas, un viņa runa vai uzvedība kļūst nedaudz dīvaina, tas var liecināt par pārkaršanu."