Kolēģu atbalsts kā papildu terapija

1973. gadā Stenfordas Universitātes socioloģijas profesors Marks Granoveters publicēja rakstu ar nosaukumu The Strength of Weak Ties jeb "Vājo saišu spēks". Šis raksts ir kļuvis par vienu no ietekmīgākajiem darbiem socioloģijā. Pirms šī pētījuma zinātnieki pārsvarā uzskatīja, ka cilvēka labklājība galvenokārt ir atkarīga no tuvu draugu un ģimenes attiecību kvalitātes. Granovetera darbs apstrīdēja šo pieņēmumu, parādot, ka arī sociālo sakaru daudzveidībai un skaitam ir būtiska loma.

Ieva Pleša profesionālajā dzīve ieņem vadošu, atbildīgu amatu, savas darbadienas aizvadot biroja telpās. Nākamajā dienā pēc krūts vēža diagnozes saņemšanas Ieva, kā jau ierasts, devās uz darbu. Uz jautājumu, vai viņa dalījās ar savu diagnozi ar kolēģiem, Ieva atbild: "Jā, es dalījos ar kolēģiem. Es nevēlējos neko slēpt. Kā jau dzīvē tas mēdz notikt, ja nav informācijas, tad rodas baumas. Tāpēc es gribēju pastāstīt pati, lai kolēģiem būtu skaidrs, kas ar mani notiek," un piebilda, ka saņēma ļoti daudz uzmundrinājumu no saviem kolēģiem, pat tādiem, no kuriem viņa to nemaz nebūtu gaidījusi.

Ieva vēzi uzvarēja. Atskatoties uz savas dzīves grūtāko pārbaudījumu, viņa atzīst: "Protams, emocionālais atbalsts, ko saņēmu gan no tuviniekiem, gan kolēģiem, bija neatsverams. Manuprāt, bez tā es nespētu tikt cauri šim pārbaudījumam."

Slimība mīl klusumu

Iepriekš minētais socioloģijas profesors Marks Granoveters norāda: "Saites dzīvē pastāv ne tikai cilvēka fiziskajā ķermenī, bet arī attiecībās. Tās ir gan vājas, gan stipras. Stiprās saites cilvēka dzīvē ir attiecības ar saviem tuviniekiem: ģimeni, draugiem, romantiskajiem partneriem. Savukārt, vājās saites ir attiecības ar paziņām, kaimiņiem, ar kuriem pārmīt "labrīt" un "labvakar", baristu tavā iecienītākajā kafejnīcā un frizieri, pie kura jau ej gadiem ilgi."

"Arī kolēģi, ar kuriem sarunas bieži neaiziet tālāk par laikapstākļiem un brīvdienu plāniem, veido vājās saites cilvēka ikdienā. Intuitīvi varētu šķist, ka stiprās saites cilvēka dzīvē ir svarīgākas par vājajām, tomēr realitāte nav tik acīmredzama. Kolēģi, kuru mājās tu nekad neesi bijis, kurus tu nesatiec ārpus biroja telpām – ir tavas darba vietas resurss no kā smelties atbalstu un iedvesmu grūtos dzīves brīžos. Tieši cilvēka vājās saites veido kopienas sajūtu. Sajūtu, ka tu esi daļa no kaut kā lielāka un tu neesi atstāts viens pats ar savām likstām."

Profesora atklājumi izrādījās patiesi arī Ievas pieredzē.

"Nekautrēties no savas diagnozes, būt atklātam un neslēpt, kas ar tevi notiek. Neviens jau nevar uzminēt, kā tu jūties vai kas tev ir nepieciešams. Tikai runājot un stāstot, kādā dzīves periodā patlaban atrodies, tu vari saņemt palīdzību, atbalstu, sapratni utt. Un tas ir neatsverami! Nav jācieš un vienatnē jāmēģina cīnīties ar savām grūtībām, daudzi cilvēki mums apkārt ir ļoti jauki, tikai vajag viņiem palīdzēt saprast, ko viņi var darīt tavā labā," iesaka Ieva.

2023. gadā veiktā "SoliData" pētījuma rezultāti liecina, ka katrs trešais smagi slimais darbinieks ir izvairījies informēt savu darba devēju par smagu saslimšanu, baidoties no stigmatizācijas, savukārt lielākā daļa pētījuma dalībnieku atzīmēja, ka, atklājot savu diagnozi darbā, sniegtais atbalsts ir palīdzējis viņiem atlabt.

"Darba devēju es informēju nekavējoties, jo man bija svarīgi saskaņot savu ārstēšanās plānu ar darba devēju. Es negribēju ņemt garu slimības lapu, bet vēlējos saglabāt pēc iespējas normālu dzīvi arī ārstēšanās laikā. Mēs vienojāmies ar darba devēju, ka es turpināšu strādāt ārstēšanās laikā, bet darīšu to, ņemot vērā savu pašsajūtu – kad vajadzēs, piemēram, pēc ķīmijterapijas saņemšanas, atpūtīšos kādas dienas. Es jutos saprasta un atbalstīta no darba devēja puses.

"Atceros, ka mans toreizējais tiešais vadītājs teica: "Noteikti jādomā pozitīvi, ka veselība atgriezīsies, nevajag pat pieļaut citas domas! Katru dienu vajag sev atgādināt, ka esat vesela." Es tā arī darīju, un tas nostrādāja," iedvesmoti rezumē Ieva.

"Publicis Groupe Latvia" aizsācis iniciatīvu #StrādājotArVēzi (#WorkingWithCancer). Tās mērķis ir veicināt darba devēju atbalstu saviem darbiniekiem ar vēža diagnozi un citām smagām saslimšanām, cīnoties ar aizspriedumiem un nedrošību darbavietā, kā arī sniegt atbalstu ģimenes locekļus kopjošiem darbiniekiem.