Latvijā tuvojas pāreja uz vasaras laiku: vai viena stunda var ietekmēt tavu veselību?

Pirmsākumos tiešām galvenie argumenti par labu pulksteņa griešanai tika minēti ekonomiskie apsvērumi, jo pati ideja par vasaras laiku radās vēl 18. gadsimta beigās. 1784. gadā toreizējais ASV sūtnis Francijā Bendžamins Franklins uzrakstīja eseju "Par pāreju uz vasaras laiku".

Esejā izklāstītā ideja radās B. Franklinam, kad ap sešiem no rīta nejaušs troksnis iztraucēja viņa miegu. Pamostoties sūtnis bijis pārsteigts par spilgto gaismu un viņam radās ideja – saules gaismu izmantot lietderīgi. Veicot vienkāršus matemātiskus aprēķinus, B. Franklins izrēķinājis, cik daudz līdzekļu Parīzes iedzīvotāji iztērē, ejot gulēt pēc pusnakts un laikā no 20. marta līdz 20. septembrim vakaros dedzinot sveces un petrolejas lampas.

EM atgādina, ka Eiropas Savienības līmenī joprojām nav panākts vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā, tāpēc joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.

Kamēr politiķi nevienosies, turpināsim celties agrāk, bet kā pāreja uz vasaras laiku var ietekmēt veselību?

Diez vai svētdienas vakarā iesi gulēt stundu ātrāk, tāpēc, iespējams, zaudējot šo miega stundu, nākamajā dienā vari ne tikai nogurt un justies īgni, bet arī kaitēt veselībai.

Pulksteņa griešana izjauc bioloģisko pulksteni, kas nozīmē, ka vasaras laiks var izraisīt miega problēmas vairākas nedēļas vai ilgāk. Pētījumos pat ir atklāts sirdslēkmju un insultu skaita pieaugums tūlīt pēc laika maiņas martā, raksta AP.

Ir veidi, kā atvieglot pielāgošanos, tostarp vairāk saules gaismas, lai palīdzētu atjaunot diennakts ritmu veselīgam miegam.

Daži cilvēki cenšas sagatavoties vasaras laikam, dodoties gulēt nedaudz agrāk divas vai trīs naktis iepriekš. Lai gan dažiem cilvēkiem atgriezties ierastajā grafikā pēc stundas maiņas var nebūt tik grūti, tas ir papildu izaicinājums tiem, kuri jau tā neiegūst ieteicamo septiņu stundu nakts miega devu.

Kas notiek ar jūsu smadzenēm, kad vēlāk kļūst gaišāks?

Smadzenēs ir galvenais bioloģiskais pulkstenis, ko regulē saules gaismas un tumsas iedarbība. Šis cirkadiānais ritms ir aptuveni 24 stundu cikls, kas nosaka, kad mums rodas miegainība un kad mēs esam modrāki. Šie ritmi mainās ar vecumu, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc bērni, kas agri ceļas, izaug par pusaudžiem, kurus grūti pamodināt.

Rīta gaisma atjauno ritmu. Vakarpusē sāk strauji pieaugt hormona melatonīna līmenis, izraisot miegainību. Pārāk daudz gaismas vakarā — tā papildu stunda, ko rada vasaras laiks — aizkavē šo pieaugumu, un cikls iziet no sinhronizācijas.

Miega trūkums ir saistīts ar sirds slimībām, kognitīvo funkciju pasliktināšanos, aptaukošanos un daudzām citām problēmām. Un šis cirkadiānais ritms ietekmē ne tikai miegu, bet arī tādas lietas kā sirdsdarbības ātrumu, asinsspiedienu, stresa hormonus un vielmaiņu.

Kā laika maiņa ietekmē jūsu veselību?

Saskaņā ar pētījumu par bojāgājušajiem ASV satiksmes negadījumos pirmajās dienās pēc pavasara laika maiņas īslaicīgi palielinās letālu autoavāriju skaits. Risks bija visaugstākais no rīta, un pētnieki to skaidroja ar miega trūkumu.

Tad vēl ir saistība ar sirds slimībām. Amerikas Sirds asociācija norāda uz pētījumiem, kas liecina par sirdslēkmju skaita pieaugumu pirmdienās pēc vasaras laika sākuma un insultu skaita pieaugumu divas dienas pēc tam.

Ārsti jau zina, ka sirdslēkmes, it īpaši smagas, parasti ir nedaudz biežākas pirmdienās — un no rīta, kad asinīs ir lielāka asins recekļu veidošanās tendence.

Pētnieki nezina, kāpēc laika maiņa varētu pastiprināt šo saistību ar pirmdienām, taču ir iespējams, ka pēkšņs diennakts ritma traucējums saasina tādus faktorus kā augsts asinsspiediens cilvēkiem, kuri jau tāpat ir riska grupā, raksta AP.

"To, ka pulksteņa griešana ietekmē, nevar noliegt. To pētījumi parāda, ka ir tā stundiņa mazāk, tad varbūt parastais cilvēks, bez miega traucējumiem, vienu, divas dienas var justies sliktāk. Tā tas ir," nenoliedz arī Latvijas Miega medicīnas biedrības vadītājs dr. Juris Svaža un katram no mums vaicā:

"Vai mēs tā baigi plānojam savas miega stundas, kad mēs aizejam uz teātri un esam vēlu mājās? Es gribētu teikt, ka cilvēki varbūt pārlieku arī pārspīlē to ietekmi."

Juris Svaža,

Latvijas Miega medicīnas biedrības vadītājs dr.

"Tad, kad mēs stundu vēlāk aizejam gulēt, pēc sabiedriska pasākuma, braukšanas, ceļošanas, tad mēs tā nesatraucamies, bet tas arī slikti, nelabvēlīgi ietekmē mūsu miega kvalitāti. Tās pašas laika zonu maiņas, bet vai tāpēc mēs atteiksimies no braucieniem? Ietekme, protams, ir, bet, manuprāt, tā tiek tomēr pārspīlēta. Būtiskāk tas varētu ietekmēt cilvēkus, kuriem jau ir miega traucējumi, tiem varētu būt grūtāk adaptēties."

Kā pielāgoties vasaras laikam?

Pirmajā vasaras laika nedēļā dodieties ārā agrā rīta saulē, kas var palīdzēt pārregulēt organisma iekšējo pulksteni. Miega eksperti iesaka arī nedaudz pārcelt ikdienas rutīnas, piemēram, vakariņu laiku vai sportošanas laiku, lai palīdzētu organismam sākt pielāgoties.

Pēcpusdienas snauda un kofeīns, kā arī vakara gaisma no tālruņiem un citām elektroniskajām ierīcēm var vēl vairāk apgrūtināt pielāgošanos agrākam gulētiešanas laikam.

Vai Latvijā kādreiz atcels laika maiņu?

Jau 2018. gadā visu Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju aptaujas rezultāti norādīja, ka 84% no aptaujātajiem atbalsta sezonālā laika maiņas atcelšanu, kā vienu no argumentiem minot, ka tas ir kaitīgi cilvēka veselībai un ietekmē miega kvalitāti.

Latvijas valdība lēmusi, ka Latvija kopumā atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas, un pēc jaunās direktīvas pieņemšanas gatava pāriet uz vasaras laiku (GMT+3) un tajā palikt pastāvīgi.