Latvijas drūmā pašnāvību statistika. Vīrieši dzīvību sev atņem sešas reizes biežāk nekā sievietes
Mums visiem dzīvē gadās grūti periodi, taču lielais jautājums ir, cik bieži, īpaši vīrieši godīgi atbild uz jautājumu: "Kā jūties?" Mīti un stereotipi par vīriešu mentālo veselību joprojām ir iemesls, kāpēc atšķirībā no sievietēm daudzi vīrieši pēc palīdzības vēršas novēloti, vai pat nevēršas vispār. Speciālisti uzsver – tieši tāpēc ir būtiski radīt vidi, kurā ikviens var atklāti runāt par savām mentālajām grūtībām un saņemt palīdzību.
Mikus ir pieredzējis mentālās veselības problēmas pats uz savas ādas. Savu ikdienu pavada strādājot ražošanā un rūpējoties par saviem mājdzīvniekiem – diviem kucēniem un trīs kaķiem. Sarunā ar "TV3 ziņām" viņš atzīst – dzīvē ir bijuši grūtāki periodi un dažkārt piecelties ir bijis ļoti grūti.
"Es esmu juties mentāli spēcīgs, esmu juties pārliecināts par sevi un esmu juties arī pilnīgi bezspēcīgs. Ir bijusi sajūta, ka neviena nav blakus, nav atbalsta, es nezinu, kur viņu meklēt, bet ejot cauri augšām un lejām, es esmu arī sapratis, no kurienes tas nāk, kā tas rodas un veidojas, ar ko ir jāstrādā."
Taujāts, vai spēj apzināties un nosaukt, kas pārsvarā ir bijis viņa pārdzīvojumu pamatā, Mikus pārliecinoši atbild – tas gandrīz vienmēr bijis saistīts ar dzīves finansiālo pusi. Bieži ticis apkrāpts, piemēram, darba devēji nav samaksājuši atalgojumu. Tikušas lauztas norunas, neturēts vārds. "Tu paliec pliks un nabags emocionāli, mentāli un tad tu nezini, kur tālāk doties," saka Mikus. Viņš aicina vīriešus nemeklēt risinājumus bezdarbībā un apreibinošajās vielās.
"Nepieķerties gultai, nepieķerties pudelei, nepieķerties solījumiem, jo visas atbildes būs darbā, darīšanā. Pārsvarā jau tie ir solījumi, kas sev tiek nolikti. Šos solījumus, lai kā tu negribētu lauzt, sanāk lauzt. Nemelo sev, labāk ir darīt un iznāks kā iznāks. Tā ir veselīgāk nekā sasolīt un aiziet pilnīgu neceļu, paliekot sākumā," aicina Mikus.
Ir svarīgi ne vien uzdrīkstēties par savām vajadzībām un emocijām runāt skaļi, bet arī nekautrēties lūgt palīdzību brīžos, kad tā ir nepieciešama.
Palīdzības meklēšana šādos brīžos var būt izšķiroša. Var vērsties pie speciālistiem – psihoterapeitiem, mierinājumu var rast arī dažādās atbalsta grupas un organizācijās. Viena no tādām ir mentālās veselības atbalsta biedrība "Ogle". Tās misija ir samazināt pašnāvību riska izplatību Latvijā.
"Kritiskāka situācija ir tieši vīriešu starpā, tīri no statistikas tie ir vairāk nekā 80%, tieši pašnāvību risks un pašnāvību skaits. Manuprāt, tas sāpīgākais ir tas, ka tas krājās, krājās un kaut kādā brīdī tas sprāgst vai notiek kaut kas pavisam letāls."
\Arī mīti un stereotipi par vīriešu mentālo veselību joprojām ir iemesls, kāpēc daudzi no viņiem pēc palīdzības vēršas novēloti vai nevēršas vispār. Lange min, ka sabiedrībā izplatīti tādi stereotipi, kā tas, ka vīrieši neraud, vīrieši ir stiprais dzimums, ģimenes galva.
Vīrieši piedzīvo visas tās pašas mentālās problēmas, kādas pieredz sievietes, norāda Ernests Pūliņš-Cinis, RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas galvenais ārsts. Piemēram, trauksmi, depresiju, dažādas dzīves krīzes. Galvenokārt šo dažādo traucējumu iemesli meklējami agrīnā indivīda bērnībā. Tomēr vienlaikus līdzās ir arī specifiski ģenētiskie faktori.
Nākotnē mediķi savā praksē vēlētos redzēt dzimumu attiecību puse uz pusi. Lai arī vīrieši varētu brīvi atzīt – man nepieciešama palīdzība un pēc tās arī vērsties.
"Mūsdienās sabiedrībā mums ir jāstrādā pie tā, ka mēs viņus pieņemam – visus vīriešus, kādus viņi ir. Pieņemam visus un runājam brīvi par visām lietām, tieši tāpat kā ar sievietēm, runājam par emocijām. Tieši tāpat arī ar vīriešiem."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
