Lietot alkoholu un gulēt lidmašīnā ir bīstamāk, nekā varētu šķist

"Popular Science" raksta – pētījumā noskaidrots, ka alkohola lietošana lidojuma laikā mūsu ķermenim ir bīstamāka, nekā varētu šķists.

Vācijas Aviācijas un kosmosa medicīnas institūta pētnieku grupa rūpīgāk aplūkoja alkohola lietošanas un lidmašīnā valdošo apstākļu kopējo ietekmi uz pasažieru miegu. Pētnieki norāda – lidmašīnās ir zems gaisa spiediens un gaiss ar sliktu skābekļa saturu. Pētījumā piedalīties kopumā tika uzaicināti 40 brīvprātīgie vecumā no 18 līdz 40 gadiem.

Brīvprātīgie tika sadalīti divās grupās. Vienai grupai tika lūgts gulēt izmēģinājumu telpā, kur gaisa spiediens līdzīgs kā lidmašīnas salonā lidojuma laikā. Savukārt otra grupa eksperimenta laikā snauda laboratorijā jūras līmenī jeb "parastos apstākļos".

Pētījuma dalībnieki pavadīja divas naktis savās "guļvietās", un vienā no diviem vakariem katrai grupai tika piedāvāts alkohols. Pēc tam pētījuma dalībnieki snauda četras stundas, tikmēr pētnieki monitorēja dažādus rādītājus – skābekļa līmenī asinīs un sirdsdarbības ritmu dziļajā miega fāzē.

Jau iepriekš ir vispārzināms, ka uzturēšanās lielā augstumā un alkohola lietošana ietekmē sirdsdarbību. Abi faktori miega laikā liek sirdsdarbībai paātrināties un samazina skābekļa daudzumu asinīs. Tajā pašā laikā šie faktori samazina arī dziļa miega ilgumu.

Tāpēc pētījuma autori izvirzīja hipotēzi, ka abiem faktoriem – miegam un alkoholam – kopā ir vēl sliktāka ietekme uz ceļotāja miegu nekā vienam no tiem. Pētījums atklāja, ka gan augums, gan alkohola lietošana atsevišķi slikti ietekmē visus miega parametrus, taču abiem faktoriem apvienojoties, šī ietekme uz cilvēka organismu pastiprinās.

Bīstami zems skābekļa līmenis asinīs tiem, kas lieto lidojuma laikā lieto alkoholu un guļ

Skābekļa saturu asinīs mēra procentos. No 95 līdz 100 procentiem skābekļa tiek uzskatīts par normālu. Savukārt 90 procenti jau ir robeža, no kuras cilvēkam trūkst skābekļa: tas ir bīstams veselības stāvoklis, kurā cilvēka asinis neapgādā pārējo organismu ar pietiekamu skābekļa daudzumu, norāda pētnieki.

Eksperimentālajā grupā, kas pavadīja nakti "parastos apstākļos", vidējais skābekļa saturs asinīs naktī bez alkohola lietošanas bija 95,88 procenti. Bet lietojot alkoholu, šis pats rādītājs pētāmajiem bija nedaudz zemāks, – 94,59 procenti.

Savukārt pētījuma dalībniekiem, kuri nakti pavadīja imitētā "lidmašīnas salonā", vidējais skābekļa līmenis asinīs bija 88,97 procenti, nelietojot alkoholu. Tomēr, kad viņi devās gulēt pēc alkohola malkošanas, vidējais skābekļa līmenis viņu asinīs samazinājās līdz 85,32 procentiem.

Citiem vārdiem sakot, cilvēku skābekļa līmenis asinīs "lidmašīnas salonā" bija bīstami zems gandrīz visu laiku, kad viņi gulēja – lietojot alkoholu vai nē.

Pētnieki norāda, ka līdzīgi secinājumi gūti, novērojot pētījuma dalībnieku sirdsdarbības ātrumu – gulēšana imitētā "lidmašīnas salonā" kombinācijā ar alkohola lietošanu paātrina sirdsdarbību vidēji par 37 procentiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka lidmašīnā esošie apstākļi vien miega laikā var ievērojami noslogot cilvēka ķermeni un sirdsdarbību, un neļaut pietiekami atpūsties. Pēc pētnieku domām, tiem, kuri lidojuma laikā apsver iespēju lietot alkoholu pirms snaudas vajadzētu par to rūpīgi padomāt.