Pētījums: cilvēki līdz 50 gadu vecumam noveco bioloģiski ātrāk nekā iepriekšējās paaudzes

Pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Nature Medicine", analizēja bioloģisko vecumu – organisma nolietošanos šūnu un molekulārā līmenī.

Rezultāti liecina, ka cilvēkiem, kuri dzimuši no 1965. līdz 1974. gadam, bioloģiskais vecums bija augstāks nekā tiem, kuri dzimuši no 1950. līdz 1954. gadam. Līdzīga tendence novērota arī jaunākajās paaudzēs – cilvēkiem, kuri dzimuši no 1990. līdz 1999. gadam, bioloģiskā novecošanās izrādījās izteiktāka nekā 1965.–1969. gadā dzimušajiem.

Vašingtonas Universitātes Medicīnas skolas Sentluisā asociētā profesore Jiņa Cao, kura ir viena no pētījuma autorēm, norādīja, ka iegūtie rezultāti var palīdzēt skaidrot satraucošo tendenci.

"Mūsu secinājumi liecina, ka daļa jaunāku pieaugušo šīs bioloģiskās pārmaiņas piedzīvo agrāk, nekā varētu gaidīt, un tas varētu būt saistīts ar pieaugošo vēža gadījumu skaitu jaunākās paaudzēs," viņa sacīja.

Vēzis arvien biežāk tiek diagnosticēts jaunākiem cilvēkiem

Lai gan vēzis tradicionāli tiek uzskatīts par vecāka gadagājuma cilvēku slimību, pēdējo trīsdesmit gadu laikā arvien biežāk tas tiek diagnosticēts cilvēkiem līdz 50 gadu vecumam.

Saskaņā ar "British Medical Journal" publicēto analīzi kopš 1990. gada jaunu vēža gadījumu skaits šajā vecuma grupā pasaulē pieaudzis par 79%.

Tikmēr Eiropas Vēža informācijas sistēmas dati liecina, ka 2022. gadā 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs vēzis tika diagnosticēts aptuveni 13 800 bērniem un pusaudžiem.

Precīzie cēloņi joprojām nav zināmi

Līdzšinējos pētījumos eksperti kā iespējamos riska faktorus minējuši īpaši pārstrādātu pārtiku, alkohola lietošanu, aptaukošanos, smēķēšanu un mikroplastmasas ietekmi.

Tomēr jaunais pētījums nepierāda, ka paātrināta bioloģiskā novecošanās pati par sevi izraisa vēzi.

Lielbritānijas Bārtsa Vēža institūta klīniskais lasītājs Džons Ričess uzsver, ka pētījuma nozīme slēpjas plašākā skatījumā uz cilvēka organismu. "Šis pētījums ir īpaši nozīmīgs, jo tas raugās ne tikai uz atsevišķām vēža šūnām, bet arī uz pārmaiņām, kas laika gaitā notiek visā organismā."

Pēc viņa teiktā, rezultāti vēlreiz apliecina, ka vide, dzīvesveids un vispārējais veselības stāvoklis ilgtermiņā var ietekmēt organisma bioloģiskos procesus.

Arī Velkoma Sengera institūta pētniecības grupas vadītāja Džoti Nangālija uzsver, ka pagaidām nav skaidrs, kā šīs bioloģiskās pārmaiņas saistītas ar vēža attīstību. "Tagad nepieciešami papildu pētījumi, lai saprastu, ko tieši šie mērījumi mums parāda."

Viņa piebilda, ka vēl jānoskaidro, vai paātrinātā bioloģiskā novecošanās pati veicina vēža attīstību vai arī gan novecošanos, gan vēzi izraisa citi kopīgi faktori.

Pētniece arī norādīja, ka nākotnē šādi mērījumi varētu palīdzēt sekot līdzi sabiedrības veselības pārmaiņām dažādās paaudzēs.