Uz saturu

Svētku gars dzīvo mūsu smadzenēs: kā svētki mazina stresu un palielina dopamīnu

Nosvinēti Ziemassvētki un sagaidīts Jaunais gads. "Rituāli samazina trauksmi un stiprina kopības sajūtu," par Ziemassvētku ietekmi saka neirozinātniece Laura Bojarskaite @laura.bojarskaite. Kā gada lielākie svētki ietekmē mūsu smadzenes, viņa stāsta LRT "Smegenų DNR" ("Smadzeņu DNS") epizodē.

5. janvārī 16:02

Pēc neirozinātnieka domām, Ziemassvētki nav tikai rotājumi, mūzika un ģimenes tradīcijas. Tas ir arī ļoti spēcīgs neiropsiholoģisks kopums, kas burtiski maina mūsu smadzeņu darbību.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Pirms dažiem gadiem Dānijā veiktā pētījumā cilvēkiem tika parādīti neitrāli un Ziemassvētku attēli: sveces, Ziemassvētku eglītes, izrotātas ielas. Un izrādījās, ka tiem, kas svin Ziemassvētkus, tiek aktivizētas jomas, kas saistītas ar emocijām, empātiju un atmiņām. Un tiem, kas nesvin Ziemassvētkus, nav reakcijas. Šķiet, ka Ziemassvētku gars dzīvo mūsu smadzenēs," saka Laura Bojarskaite.

Pētnieki arī sekoja cilvēkiem ar Parkinsona slimību, kuriem ārstēšanai tika implantēti smadzeņu elektrodi. Tas ļāva izmērīt smadzeņu darbību reāllaikā. Parkinsona kustību grūtības ir saistītas ar paaugstinātu beta viļņu skaitu, un Ziemassvētkos beta viļņu aktivitāte samazinās, it kā smadzenes veiktu īsu pārtraukumu.

Laura Bojarskaite,
neirozinātniece

"Iespējams, tas ir tāpēc, ka svētku laikā mēs piedzīvojam vairāk pozitīvu emociju, vairāk komunikācijas, mazāk stresa un nedaudz vairāk dopamīna. Tas labi parāda, ka smadzeņu ritmi pastāvīgi reaģē uz mūsu vidi. Pat ar nopietnu neiroloģisku slimību Ziemassvētki rada maigāku, mierīgāku fonu."

Vēl viens Ziemassvētku simbols ir dāvanas. Pēc L. Bojarskaites domām, mēs bieži domājam par prieku, kad kaut ko saņemam, bet smadzenes saka citādi: daudz spēcīgāka atlīdzības reakcija rodas, kad mēs dāvinām dāvanu. Pētījumi rāda, ka dāvināšana aktivizē mūsu atalgojuma sistēmu, tās pašas jomas, kas tiek aktivizētas, ēdot garšīgu ēdienu vai klausoties mūsu iecienītāko mūziku.

Visbeidzot, altruisms aktivizē smadzeņu zonas, kas atbild par empātiju un sociālo saikni. Un pētījumi ar pusaudžiem ir parādījuši, ka dāvināšana ģimenei ir vēl atalgojošāka uzvedība nekā kaut ko saņemt sev – dodot cilvēkam ir lielāks dopamīna uzliesmojums nekā saņemot.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Laura Bojarskaite,
neirozinātniece

"Un nav svarīgi, vai tā ir maza konfekte vai liela dāvana, pats žests ir vissvarīgākais smadzenēm. Tāpēc pirms svētkiem, skrienot apkārt, meklējot dāvanas, varam atcerēties, ka mēs ne tikai darām kaut ko labu citam cilvēkam, bet arī ļaujam savām smadzenēm piedzīvot vienu no spēcīgākajām dabiskajām "labsajūtas" reakcijām."

Pēc neirozinātnieces teiktā, Ziemassvētku periodā svarīgi ir arī rituāli vai atkārtotas darbības.

"Tās pašas dziesmas, tie paši ēdieni, tās pašas tradīcijas dod mūsu smadzenēm stabilitātes un drošības sajūtu. Rituāli samazina trauksmi un stiprina kopības sajūtu. Un Ziemassvētki ir milzīgi rituālu svētki, tāpēc šobrīd tiešām jūtamies mierīgāki," uzsver L. Bojarskaite.

Ziemassvētku gaismām un mājīgumam ir arī bioloģiska ietekme.

Laura Bojarskaite,
neirozinātniece

"Silta dzeltenīga gaisma, sveces un vītnes samazina stresa toni un sūta signālu ķermenim: "Viss ir kārtībā." Mājīgums nav tikai estētika – tas ir fizioloģisks nomierināšanas mehānisms."

"To visu pastiprina nostalģija. Tas palielina sociālo siltumu, samazina vientulības sajūtu un piešķir jēgu. Katru gadu Ziemassvētki modina autobiogrāfiskas atmiņas – stāstus, kas palīdz mums saprast, kas mēs esam un no kurienes nākam," viņa piebilst.

Pēc neirozinātnieces teiktā, daudz dopamīna nodrošina arī Ziemassvētku mūzika.

"Lai gan tas nav unikāli pētīts, mēs zinām, ka emocionāla, pazīstama mūzika aktivizē baudas centrus. Tāpēc katra "Klusā nakts" darbojas nevis mūzikas ģēnija dēļ, bet tāpēc, ka mūsu smadzenēm tas ir silts, nostalģisks stāsts par sevi," saka L. Bojarskaite.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tomēr viņa norāda, ka Ziemassvētku periods var radīt arī lielu stresu.

"Pētījumi rāda, ka vairāk nekā trešdaļa cilvēku brīvdienās piedzīvo paaugstinātu stresu. Bet, neskatoties uz to, Ziemassvētki joprojām ir spēcīgs emociju, atmiņu, dopamīna, drošības un sociālās saiknes kokteilis, kas pārslēdz mūsu smadzeņu darbību citā režīmā," atzīmē neirozinātniece.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm