Desmit tūkstoši soļu un dārza darbu sezona. Kā pareizi rūpēties par sirds veselību?
Mums, cilvēkiem, ir niķis bieži vien aizbildināties ar laika trūkumu, lai kaut ko nedarītu, tostarp pietiekami nerūpētos par sevi un savu veselību. Taču, ja vēlamies dzīvot ilgi un pilnvērtīgi, bez šādām rūpēm iztikt nevar. Portāla "tv3.lv" podkāstā "Veselīgas sarunas" AS "Veselības centru apvienības" kardiologs Māris Lapšovs skaidro pamatprincipus, kas jāievēro ikvienam, lai viņa sirds būtu spēcīga un vesela.
Vispirms kardiologs uzsver, ka nevajadzētu labu veselību uztvert kā kaut ko pašsaprotamu, kas pastāvēs visu laiku. Ikvienam jāatceras, ka ķermenis prasa investīcijas un uzmanību. Līdz ar to katram sev vērts uzdot jautājumu – cik daudz es sev pievēršu uzmanību?
Tāpat ikvienam jāsaprot, cik daudz ikdienā tiek staigāts. Lapšovs piemin, ka viens no klasiskākajiem rādītājiem šajā ziņā ir dienas soļu skaits. Bet vai tiešām dienā obligāti jānoiet vismaz desmit tūkstoši soļu?
"Diskusijas ir dažādas. Cik man zināms, desmit tūkstoši nav zinātniski pamatoti, bet septiņi gan. Visādā gadījumā desmit tūkstoši nenāks par sliktu. Manuprāt, tas ir ļoti labs mērķis. (..) Tas arī ļoti labi parāda, ka aktivitāte ir," skaidro kardiologs.
Turpinot par fizisko slodzi, bez staigāšanas vēlams nodarboties arī ar treniņiem. Ja tas kaut kāda iemesla dēļ nav iespējams, kā norāda Lapšovs, laimīgi ir tie cilvēki, kuriem ir mazdārziņi.
"Es gaidu ar nepacietību [dārza darbu sezonu], jo tad sūdzību skaits samazinās. Cilvēki ir dārzā, strādā, cilā puķu podus, ravē. Viņu veselības stāvoklis ir labāks. Un ir pilns ar cilvēkiem, kuri nāks ap rudens beigām vai ziemu un teiks: "Vasara beidzās – bija labi, tagad atkal ir slikti." Attiecīgi ir jāpadomā par ikdienas aktivitātēm," mudina kardiologs.
Arī uzturam ir liela nozīme. Proti, ikvienam ikdienā būtu jāievēro veselīga uztura pamatprincipi. Lapšovs šajā sakarā smej un skaidro, ka veselīgs uzturs nebūt nav kaut kas nepievilcīgs un neparedz "kartona ēšanu". Patiesībā arī nedaudz pamainot ēšanas paradumus, uzturā var ieviest, piemēram, vairāk zivju un dārzeņu, kas sirdij nāks tikai par labu.
Tālāk jāparevidē savu netikumu saraksts. Lapšovs uzsver, ka smēķēšanas atmešanai pašai par sevi varētu būt ievērojama ietekme uz cilvēka sirdi. "Pētījumi rāda, ka desmit gadu laikā riski kardināli mazinās, pat tuvojoties tāda cilvēka riskiem, kurš nekad nav smēķējis. Proti, organisms kaut kādas jaunības kļūdas var piedot, bet tikai tad, ja mēs pie tām neatgriežamies," norāda kardiologs.
Un visbeidzot jāpārskata, cik daudz mūsu dzīvē ir negatīvas emocijas, stress, un, kā ar to spējam tikt galā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
