Ja neizmantojam, tas var sākt uzkrāties. Kas veicina holesterīna līmeņa paaugstināšanos?

Atgādinājumam – holesterīns ir lipīds, kas sastopams dzīvnieku izcelsmes produktos, bet to sintezē arī mūsu organisms. Ķermenim tas ir nepieciešams, jo holesterīns veido šūnu membrānu, kā arī no tā veidojas žultsskābe, hormoni un D vitamīns.

Kā skaidro Sorokins, "ja holesterīnu neizmantojam, tas var uzkrāties organismā, jo organisms ne no kā lieka arī negrib tik vienkārši šķirties. Tāpat ir ar lieko svaru – uzņemt svaru var diezgan ātri, bet lieko pazaudēt ir diezgan sarežģīti."

Kardiologs vērš uzmanību, ka holesterīns nav tikai viena molekula. Tas ir savienots ar proteīniem, lai organisms to varētu transportēt pa audiem. Holesterīns pamatā ir kombinācijā ar citām molekulām, proti, triglicerīdiem, kas ir mūsu enerģijas resursi – cukurs un taukskābes, no kā pamatā pārtiek muskuļu šūnas un citi orgāni, kas prasa enerģijas patēriņu, piemēram, smadzenes.

Ja enerģija tiek patērēta maz, taukaudos uzkrājas gan holesterīns, gan taukskābes. Kā akcentē Sorokins, "mūs visvairāk interesē zema līmeņa blīvuma jeb, tā sauktais, sliktais holesterīns. Tas ir tas bīstamais, kas sāk izgulsnēties asinsvados, tādējādi veicinot sirds un asinsvadu slimību attīstību."

Runājot par iespējamajiem iemesliem, kāpēc holesterīna līmenis var būt paaugstināts, kardiologs kā pirmo nosauc iedzimtību.

"Ir ģenētiski determinēts augsts holesterīna līmenis – to sauc par ģimenes hiperholisterinēmiju, kad cilvēka holesterīna līmenis iedzimtības dēļ ir paaugstināts. Šiem pacientiem holesterīna līmenis būs augsts jau no bērnības," skaidro Sorokins.

Šādā gadījumā visas kardiovaskulārās slimības pacientus var skart daudz ātrāk nekā parasti, proti, jau ap 20 vai 25 gadu vecuma, nevis ap 40 vai 50 gadiem.

Tāpat ietekmes faktoru vidū ir smēķēšana, mazkustīgs dzīvesveids, paaugstināts asinsspiediens, citu slimību klātbūtne, piemēram, autoimūnās slimības, cukura diabēts, vecums.