Kāpēc bērnībā dzirdētais "tu esi labs" ir tik svarīgs arī pieaugušā vecumā? Jeb kas veido pašvērtību

Psiholoģe uzsver, ka cilvēks var justies ļoti spēcīgs vienā jomā, bet nedrošs citā. "Var būt tā, ka cilvēkam ir ļoti augsta pašvērtība, bet ir lietas un situācijas, kur viņš nejūtas pašpārliecināts," skaidro Považnaja. Kā piemēru viņa min talantīgu aktieri vai mākslinieku, kurš lieliski jūtas uz skatuves, bet nejūtas drošs, piemēram, grāmatvedības jautājumos. Tas nenozīmē, ka ar cilvēku kaut kas nav kārtībā – tas vienkārši nozīmē, ka katrs esam unikāls.

Interesanti, ka iespējams arī pretējs variants – cilvēks ar zemu pašvērtību var izskatīties ļoti pašpārliecināts noteiktās situācijās. "Uzkāpjot uz skatuves, viņš performē, un nevienam pat nevarētu rasties sajūta, ka cilvēkam ir zema pašvērtība," saka psiholoģe. Tajā pašā laikā attiecībās vai personīgās situācijās šis pats cilvēks var būt ļoti nedrošs un šaubīgs par sevi.

Runājot par to, no kurienes vispār rodas mūsu priekšstats par sevi, Považnaja uzsver bērnības nozīmi. "Vecāku uzdevums ir iedot bērnam divus ziņojumus: tu esi labs, un tas, ko tu dari, ir labi vai ne tik labi," viņa skaidro. Šie divi jēdzieni – cilvēks un viņa rīcība – ir jānošķir. Problēmas rodas brīdī, kad bērns sāk sevi vērtēt tikai caur saviem sasniegumiem vai kļūdām.

Psiholoģe atzīst, ka praksē bieži redz situācijas, kur labie rezultāti tiek uztverti kā pašsaprotami, bet uzmanība tiek pievērsta tikai kļūdām. "Tas ir viens no pamata cēloņiem, kāpēc cilvēkiem pieaugot izveidojas zema pašvērtība," saka Považnaja. Ja bērnam netiek dots skaidrs vēstījums, ka viņš ir vērtīgs neatkarīgi no kļūdām, šī sajūta var saglabāties arī pieaugušo dzīvē.