Ko un cik daudz likt uz šķīvja, lai gremošanas sistēma būtu laimīga

"Jo pilnvērtīgāk ēdam, jo vairāk vitamīnu un minerālvielu uzņemam, un tas viennozīmīgi nāk par labu organismam," saka speciāliste.

Runājot par to, kādi produkti visvairāk patīk gremošanas sistēmai, ārste atzīmē, ka uzturā noteikti jāiekļauj augļi, dārzeņi un ogas neatkarīgi no tā, vai tie ir svaigā vai pārstrādātā veidā.

Ļoti nozīmīga loma ir arī piena produktiem – ja nav nepanesamības, tie nodrošina organismu ar kalciju un olbaltumvielām.

Liesa gaļa un zivis ir labs olbaltumvielu un minerālvielu avots, savukārt fermentētie produkti, piemēram, kefīrs, skābēti kāposti, kimči vai kombuča, uzlabo zarnu mikrofloru un atvieglo gremošanu.

Tomēr problēma ir tajā, ka daudziem ikdienā dārzeņu patēriņš joprojām ir nepietiekams. Kā skaidro ārste, vasarā dārzeņu daudzums ēdienkartē pieaug, taču ziemā tas bieži aprobežojas ar pusi tomāta un gurķa gabaliņu, ko cilvēks pieskaita dienas normai. Šāds daudzums noteikti nav pietiekams.

"Optimāli būtu apēst vismaz puskilogramu dārzeņu dienā. Tas ir veselīgi, un pie tā ir jāpiedomā," atgādina Basina.

Runājot par ideālu maltītes sastādīšanu, ārste iesaka orientēties uz tā saukto Hārvarda šķīvja principu.

Puse šķīvja jāaizņem dārzeņiem un augļiem, ceturtdaļai jābūt proteīnam, piemēram, liesai gaļai, zivīm, bet atlikušajai ceturtdaļai – ogļhidrātiem.

"Ideāli būtu šādi ēst vismaz divreiz dienā," piebilst speciāliste.