No iedzimtības līdz darbam tuvumā: kas ir labas redzes kaitnieki?
Labu redzi ikviens vēlas saglabāt pēc iespējas ilgāk, tāpēc svarīgi zināt, kas ir galvenie tās kaitnieki. Par tiem podkāstā "Veselīgas sarunas" stāsta AS "Veselības centru apvienības" oftalmoloģe, AIWA Clinic Oftalmoloģijas dienesta vadītāja Dace Lietuviete.
Pirmkārt, sliktas redzes pamatā var būt iedzimtība. " Mēs ar to neko nevaram izdarīt. Ja mums kādam no vecākiem ir slikta redzē, kaut kāds risks ir arī mums. Ja vecākiem ir glaukoma, mums ir lielāks risks. Diemžēl mums ar to ir jāsadzīvo," skaidro ārste.
Otrs faktors ir vispārējā veselība. Lietuviete min, ka arī, piemēram, kādas asinsvadu vai pat locītavu saslimšanas var zināmā veidā ietekmēt redzi.
Trešais mūsdienām raksturīgais faktors ir darbs tuvumā. Tas paredz retāku mirkšķināšanu, kas, savukārt, sausina acis. "Šis acu sausums bieži vien skar arī jaunus cilvēkus bez brillēm vai kontaktlēcām. Acs sausums var nodarīt diezgan lielu postu acs virsmai, ja laicīgi mēs šo problēmu nerisinām," stāsta ārste.
Arī telpai, kurā esam ir nozīme, proti, sausa un putekļaina vide par labu nenāks. Un jādomā par atrašanos saulē – tajā nepieciešams lietot saulesbrilles.
Lietuviete norāda, ka ne mazāk svarīga ir arī pareiza redzes korekcija. Ja redze ir pasliktinājusies, nevajag turēties pretim briļļu valkāšanai, jo acu žmiegšana, lai saredzētu, neko labu acīm nedara.
Un, ja redzes korekcijas līdzekļi ikdienā jau tiek nēsāti, svarīga ir to pareiza kopšana. Piemēram, kontaktlēcu gadījumā tās jākopj, jāmaina to šķidrums, arī pašas lēcas. "Liekas, ka tas varbūt ir sīkums, bet ir redzētas smagas komplikācijas pēc nepareizas kontaktlēcu lietošanas," teic ārste.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
