Pārēšanās, steiga, nekvalitatīvs ēdiens: kāpēc aptaukošanās kļuvusi par 21. gadsimta pandēmiju
Aptaukošanās kā dzīvesveida sekas ir nopietna slimība, kas prasa ārstēšanu. Tā ir 21. gadsimta viena no izplatītākajām veselības problēmām, ar ko saskaras katrs astotais cilvēks pasaulē un 24% Latvijas iedzīvotāju. Kā ikdienas steigā atrast līdzsvaru starp ēšanas paradumiem, dzīves kvalitāti un veselību? "tv3.lv" podkāstā "Veselīgas sarunas" stāsta AS "Veselības centru apvienība" AIWA Clinic virsārsts, bariatrijas ķirurgs Igors Troickis un endokrinoloģe Elīna Vanaga.
Endokrinoloģe skaidro: "Vispār šīs rietumu diētas ļoti plaši izplatās, ātri, un mēs nevaram to ietekmēt. Tam, protams, vajadzīga starptautiski koordinēta rīcība. Ir arī izglītības trūkums – piemēram, man pacienti bieži neizprot uztura piramīdu un tās vērtību. Daudzi skatās tikai uz kalorijām, bet kalorijas ir maldinošas. Piemēram, produktam var būt maz kaloriju, bet tas sastāv gandrīz tikai no ogļhidrātiem. Ir jāskatās, vai tur ir olbaltumvielas, šķiedrvielas, un, kad es to pacientiem rādu, viņi sāk saprast, ko nozīmē kvalitatīvs uzturs."
Igors Troickis norāda uz būtisko: "Galvenā problēma, manuprāt, ir, ka mēs ēdam vairāk, nekā mums vajag, jo pārēdamies. Mēs varam apēst daudz, bet sāta sajūta parādās tikai vēlāk, kad barība sāk pārvietoties uz zarnām. Tikai tad rodas sajūta, ka pietiek."
Ikdienas steigā bieži aizmirstam par vienkāršiem, bet svarīgiem principiem. Vanaga uzsver: "Mani ieteikumi pacientiem ir – ēdiena kvalitāte, ēdiena kvantitāte un fiziskās aktivitātes. Kvalitatīvs ēdiens nav "fast food". Arī porciju lielumam ir nozīme, un, ja tu strādā attālināti vai pavadi laiku mājās, tev jākustas papildus. Ēst vajag lēnām – vismaz 20 minūtes. Ir pētījumi, kas pierāda, ka tikai šajā laikā signāls no kuņģa-zarnu trakta aiziet līdz hipotalāmam, mūsu apetītes regulācijas centram. Aptaukošanās patiesībā ir slimība, kuras regulācijas centrs ir galvā, hipotalāmā – augstākajā endokrīnā orgānā. Ja cilvēks apzinās šo mehānismu šūnu līmenī, viņš spēj mainīt savu dzīvi."
Troickis papildina: "Jāsaka, ka ir cilvēki, kuriem tas nenotiek – viņi ēd daudz, bet svars tāpat neaug, jo viņiem metabolisms ir tāds, ka viss sadeg. Kā saka mūsu anesteziologs – viņi vinnē metabolisko loteriju: var ēst, ko grib un cik grib, bet svars neaug."
Vanaga piebilst: "Tā ir vielmaiņa, ģenētika un multifaktoriāli procesi."
Troickis atzīst: "Tādi cilvēki ir maz."
Un viņš arī uzsver Latvijas situācijas nopietnību: "Mums Latvijā ir 24 procenti aptaukošanās. Liela problēma ir tā, ka cilvēki nesaprot – tā ir slimība, kuru vajag ārstēt. Neārstējot parādās citas, daudz nopietnākas veselības problēmas."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
