Sirds ritma traucējumi: cik dažāda ir aritmija un kas par to var liecināt
Sirds ritma traucējumi ir viena no izplatītākajām veselības problēmām, ar kurām pacienti vēršas pie ārsta. Kādi tie ir un kas par tiem var liecināt? To portāla "tv3.lv" podkāstā "Veselīgas sarunas" skaidro AS "Veselības centru apvienība" kardiologs Alberts Bērziņš.
Sirds ritma traucējumus jeb aritmiju var iedalīt trīs lielākās grupās.
Viena ir bradaritmija jeb lēna sirdsdarbība, kad sirds ātrums reizēm ir zem 50 sitieniem minūtē. Otra ir tahiaritmija, kad sirds sitas ar ātrumu virs 100 sitieniem minūtē. Bet trešā ir neregulāra sirdsdarbība, kas var būt gan lēnāka, gan ātrāka.
"Tā ir viena no top trīs problēmām, ar kuru ikdienā sastopamies ambulatorajā praksē," par aritmiju saka Bērziņš un piebilst: "Manā praksē vismaz reizi dienā ir kāds pacients, kuram ir sūdzības par, piemēram, pārsitieniem vai citiem ritma traucējumiem."
Arī aritmijas simptomi var būt dažādi, un katrs cilvēks tos izjūt citādāk. Un tomēr visbiežāk pacienti saka – tiek pēkšņi strauji sāk dauzīties sirds vai tie sāk just sirdi. Daudzi sūdzas, ka, piemēram, apguļoties uz kreisā sāna, sāk just kādas sajūtas. Vēl viens raksturīgs simptoms ir sirds kūleņošana.
"Bet ir daudz pacientu, kuri nemaz nejūt sirds ritma traucējumus un tos piefiksē, mājās mērot asinsspiedienu," skaidro kardiologs.
Ir viens vienkāršs veids, kā jebkurš mājās var pārbaudīt pulsu, tostarp to, vai tas ir regulārs. Ārsts to demonstrē podkāsta epizodē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
