Aprūpe bez atelpas – smagi slimu bērnu ģimenēm nepieciešama palīdzība
Akcijā "Eņģeļi pār Latviju" saziedotie līdzekļi palīdz ne vien bērniem ar īpašām vajadzībām, bet arī viņu vecākiem, ģimenēm. Latvijā ir ap desmit tūkstošiem bērnu ar invaliditāti, un vecāki bieži vien ir aprūpētāji 24 stundas diennaktī, reizē terapeiti, asistenti un birokrātijas risinātāji. Hronisks nogurums un emocionāla pārslodze kļūst par viņu ikdienu. Taču palīdzēt varam arī mēs katrs — ar savu laiku un iesaisti. Par to liecina arī sabiedrības iniciatīvas, kas sniedz bērniem drošu vidi, bet vecākiem iespēju atvilkt elpu.
"Man ir Marta, Martai jau ir 18 gadi, tikai trīs gadu vecumā konstatējām autismu, garīgo atpalicību un citas visas diagnozes, kas pēc tam jau nāca klāt, un tajā mirklī, kad mēs to konstatējām, iepazinām vienu puisīti no bērnu nama," stāsta sešu bērnu mamma Kitija.
Tagad Kitijas ģimenē aug jau seši bērni — trīs bioloģiskie un trīs audžubērni, katrs ar savām vajadzībām. Viņa stāsta, ka vecākās meitas diagnozes pieņemšana notikusi lēnām. Sākumā bijis noliegums un vēlme atrast vainīgo, un tikai pamazām izdevies samierināties ar jaunajiem apstākļiem.
"Katrai tas stāsts mums ir citādāks, bet tikpat sāpīgs, jo visu vieno tas, ka nevaram būt parastas mammas, mums tomēr jānes nedaudz lielāka nasta, tāpēc tie atbalsta pasākumi ir tie, kas palīdzoši, atbalstoši, jo mums ir jābūt sabiedrībā, mums būtu jādara tas, kas patīk – vai tie ir hobiji, vai tas ir darbs, manā gadījumā, man ir gan hobiji, gan darbs."
Kitija atzīst, ka ģimenes ar īpašiem bērniem bieži sākumā cenšas visu iznest pašas. Arī viņu ģimenei šķitis, ka palīdzību nevajag lūgt, bet labāk samazināt izdevumus, pašiem segt terapijas.
"Sociālajā dienestā es arī sākumā es nevērsos, bet tad, kad bija lielākā krīze, vērsos pēc palīdzības un šodien es varu teikt, ka es esmu pieprasījusi visu iespējamo pakalpojuma grozu, jo tas ir veids, kā mums dzīvot kvalitatīvu dzīvi, ikdienu. Tas nav tikai tāpēc, ka mums īpašāki bērni, tāpēc, lūdzu, dodiet mums naudiņu, nē, mums nevajag naudiņu, mums vajag atbalstu – visi vecāki atteiktos no pabalstiem, ja mēs saņemtu līdzvērtīgu atbalstu – vai nu tās ir terapijas vai tā ir auklīte, visbiežāk tā ir auklīte, kas pietrūkst."
Pēc profesijas pedagoģe, Kitija jau daudzus gadus sadarbojas ar sociālo uzņēmumu "CareLat", un tagad pati vada Atelpas brīdi – diennakts aprūpes pakalpojumu, kur bērns uz laiku uzturas pie speciālistiem, lai vecāki varētu kaut nedaudz atpūsties.
Kopš februāra tas ir "CareLat" pārziņā, un pakalpojums vairs nav tāds kā agrāk – bērni uzturas mājīgās telpās, bet vecāki arvien biežāk saprot, ka šo atbalstu drīkst izmantot bez vainas sajūtas. Rīgā ģimenēm šim pakalpojumam gadā paredzētas 45 diennaktis.
"Stāsti ir ļoti dažādi, patiesībā cik ģimeņu, cik bērniņu, tik dažādi ir stāsti, es teiktu, ka lielākoties ir vecāki, kas ir cīnījušies vieni paši, kas mēģinājuši kaut ko darīt lietas labā un kā Kitija teica, beidzot tikuši līdz tam punktam – vai nu es izdegu, vai nu lūdzu palīdzību."
Carelat ir sociālais uzņēmums, sadarbībā ar kuru pašvaldības pērk atbalsta pakalpojumus ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām. Piecu gadu laikā no dažiem asistentiem izaugusi plaša komanda, kas nodrošina arī dienas centru un iesaistās arī terapeitu sagatavošanā. Uzņēmuma pamatideja ir palīdzēt gan vecākiem, gan arī asisteniem.
"Ļoti bieži ģimenes ir uz izjukšanas robežas, tad tas asistents, kas ienāk ģimenē, jā, viņu varbūt ir grūtāk pieņemt, viņš ir svešs cilvēks, viņš ir jāielaiž savā telpā, bet tad, kad tas ir noticis – principā tā ir viena no labām un pozitvīām lietām, kas atvieglo dzīvi."
Atbalstu šīm ģimenēm var sniegt ne tikai speciālisti, bet arī ikviens no mums. To spilgti pierāda bezpeļņas organizācija "Upe", kas jau teju 30 gadus rīko vasaras nometnes bērniem ar īpašām vajadzībām. Veselu nedēļu bērni pavada kopā ar brīvprātīgajiem, bet vecākiem tā ir reta iespēja ieplānot atpūtu — zinot, ka viņu bērns ir drošās rokās un aizrautīgā vidē.
"Savā būtībā, tā ir kā jebkura bērnu vasaras nometne, – mēs ejam pārgājienos, mēs veidojam radošas darbnīcas, spēlējam sporta spēles, priecājāmies. Mēs sanākam no malu malām, no sfēru sfērām. Ar vienīgo mērķi, arī labi pavadīt laiku, iepazīt šos bērnus, rast viņiem patīkamu vietu, kur atgriezties."
"Upes" nometnēs piedalās bērni ar ļoti dažādām vajadzībām — no smagākām diagnozēm līdz vieglākām attīstības grūtībām. Organizācija cenšas nodrošināt vidi, kurā katrs var justies pieņemts un iesaistīts. Papildus vasaras nometnei tiek rīkots arī vienas dienas ziemas pasākums, lai bērni un brīvprātīgie satiktos vēlreiz — dodoties kopā uz kino, slidot, izstādēm vai citām kopīgām aktivitātēm.
"Brīdī, kad es par to uzzināju, man kaut kādā veidā trūka attaisnojuma to nedarīt – ja tā ir nedēļa no mana gada, nedēļa no manas vasaras, kas ir laiks, ko es varu atvēlēt, es domāju, ka tas ir labs darbs, ko izdarīt, tas nepaņem no manis daudz vairāk nekā es varu atļauties, tad kāpēc lai es to nedarītu, es domāju, ka mums katram kaut kādā veidā ir atbildība, ja mēs varam darīt labu, tad darīt labu" stāsta Vilhelms Karlsons.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
