Jautājam mākslīgajam intelektam: Kuras ir pasaules un Latvijas labākās filmas?

Meklējam atbildes

Sākotnēji mākslīgā intelekta čats pārsteidz ar atsvešinātu pieklājību. Identitātes jautājumi noteikti nav tas, par ko  mākslīgais intelekts nepaguris ģenerētu informāciju. Šķiet, kino ir līdzvainīgs tādam domāšanas modelim, kurā mēs mākslīgo intelektu uztveram par kaut ko tādu, kas izliekas par cilvēku. Čatbots "ChatGPT" ar to "neslimo" un pirmajos mūsu sarakstes brīžos atzīmē, ka ir mākslīgais intelekts, nevis cilvēks. Uz jautājumu "kā tev iet?", mākslīgais intelekts atbild:

čatbots "ChatGPT"

Man kā mākslīgā intelekta valodas modelim nav sajūtu, kādas izjūt cilvēki. Bet es esmu gatavs atbildēt uz visiem jūsu jautājumiem un palīdzēt tos risināt!

Skaidrs, jūtas nav šī sarunbiedra tuvākā tēma, bet par filmām tas varētu kaut ko zināt. Uz jautājumu, kas ir pasaules labākās filmas, čatbots kā izcils deputāts atbild retoriski: "Ir sarežģīti definēt vārdu "labākais", jo šis filmu vērtējums atkarīgs no katra atsevišķi. Tomēr dažas filmas tiek uzskatītas par visu laiku izcilākajām, pamatojoties uz to kritiķu vērtējumiem, popularitāti un kultūras nozīmi."

Tad šis tas nosauc sarakstu ar filmām, vienlaikus nepiesaucot gadu, kurā filma radīta.

Mākslīgā intelekta nosauktās pasaules labākās filmas:

• "Krusttēvs",
• "Pilsonis Keins",
• "Kasablanka",
• "Vējiem līdzi",
• "Šindlera saraksts",
• "Bēgšana no Šoušenkas",
• "Lubene",
• "Oza zemes burvis".

Interesanti, ka līdzīgā kārtībā tās nosauktas arī filmu kartotēkā IMDB. Saprotams, ka mākslīgā intelekta pamatinformācijas gūšanas platforma ir tieši internets, taču pārsteidzoši šķiet tā nespēja sintezēt dažādus avotus. Var jau būt, ka visi šie filmu apkopojošie saraksti par tik globālu tēmu kā "Pasaules labākās filmas" ir visai vienveidīgi, taču tajā pašā laikā mākslīgais intelekts nesteidz nosaukt kādu Alfreda Hičkoka filmu, kas ierasti figurē šo topu augšgalā.

"Google" tīmeklī, meklējot "pasaules labākās filmas", pirmais links aizved pie izdevuma "Variety" izveidotās filmu listes ar TOP100 visu laiku labākajām filmām, kas veidots pēc pasaules kinokritiķu balsojuma. Saraksta pirmajā vietā ir tieši Hičkoka "Psihe" (1960).

Atkārtošana – zināšanu māte

Lai pārbaudītu čatbota zināšanas un spēju izšķirt, kas tiek jautāts, bija jāizmēģina dažādi rakstīšanas veidi un formas šīs tēmas kontekstā. Bez pēdiņām, lielajiem burtiem un kļūdām jautāju: "Kas ir brūnais trusis?"

Uzdodot šo jautājumu, domāju par 2003. gada filmu "Brūnais trusis", kuru veidojis kontraversālais režisors Vinsents Gallo. Viņa filma "Brūnais trusis" tika pirmizrādīta Kannu kinofestivālā. Filmas seansa laikā kinokritiķi demonstratīvi pameta zāli un kritizēja filmu par pārāk atklātu seksa ainu, kuru nodēvēja par pornogrāfisku. Pārsteidzoši, taču mākslīgais intelekts ļoti precīzi atbildēja to, kas jautājumā bija ietverts pēc būtības, nevis satura.

Nodomāju, ka ir laiks pārbaudīt mākslīgā intelekta zināšanas par latviešu kino. Iedomājos, ka lieliska jautājuma "ēsma" varētu būt kāds filmu varonis. Sākumā jautāju, kas ir inspektors Lapiņš? Pēc mākslīgā intelekta sniegtās atbildes, sapratu, ka pati esmu kļūdījusies, jo vēlējos jautāt par seržantu Lapiņu no Gata Šmita filmas "Seržanta Lapiņa atgriešanās" (2010).

Tas, ka jautātājs ir uzdevis pēc būtības neloģisku jautājumu vai jautājumu, uz kuru nevar sniegt sakarīgu atbildi, nenozīmē, ka atbildētājs nevar atbildēt. Un šeit, nu, sākās mākslīgā intelekta saturiskās piruetes. Tas mēģināja man apgalvot, ka inspektors Lapiņš ir tas pats, kas detektīvs Liepa, kas patiešām parādās zviedru rakstnieka Heninga Mankela romānā "Rīgas suņi" (1992).

Starp citu šī sarunas kļūme mani aizveda līdz interesantam faktam, ko līdz šim nebija nācies dzirdēt. Mankela romāns 1995. gadā tika ekranizēts. Zviedru režisora Pera Berglunda filmā ar tādu pašu nosaukumu spēlējuši arī latviešu aktieri, piemēram, Pauls Butkēvičs, Pēteris Liepiņš, Svetlana Bless un Leonīds Grabovskis.

Atgriežoties pie jautājuma par Latvijas kinematogrāfā pietiekami anonīmo Lapiņu, čatbotam tika uzdots līdzīgs jautājums, taču nedaudz precīzāks. Mans mākslīgais sarunbiedrs pēkšņi noprata, ka prasu to pašu jautājumu un steidza labot savu iepriekšējo atbildi.

čatbots "ChatGPT"

Atvainojos par sajukumu iepriekšējā atbildē. Cik man zināms, nevienā slavenā romānā vai daiļldarbā nav neviena personāža vārdā seržants Lapiņš.

Nosmējos, ka esmu salauzusi mākslīgo intelektu un nodomāju, ka jāpāriet uz eksperimenta pēdējo fāzi.

Runāsim latviski

Es pārāk zemu novērtēju šo rīku, jo, jautājot, vai tas runā latviski, saņēmu atbildi skaidrā latviešu valodā, bez kļūdām. Kad pārgājām uz sarunu latviešu valodā, čatbots samērā ilgi "domāja" par atbildi. Salīdzinoši, vismaz par piecām līdz desmit sekundēm ilgāk, nekā atbildot angliski.

Izvairība un nenoteiktība pavadīja čatu arī latviešu valodā. Filmas kinoteātros tas neņēmās ieteikt, jo nezina, kur atrodos, savukārt skatītākās filmas Latvijā nevar nosaukt, jo nav pieejamas "reāllaika" informācijas.

Šajā brīdī sapratu, ka mākslīgajam intelektam latviešu valoda tomēr sagādā ievērojamas problēmas, jo informāciju tas analizē dažādās valodās, bet samērot tās līdz galam nespēj. Piemēram, čatbots sarakstes gaitā piedāvā filmu ieteikumus, bet nav spējīgs atšķirt filmas "Dvēseļu putenis" (2019) nosaukumu latviešu un angļu valodā. "Blizzard of Souls" un "Dvēseļu putenis" ir, viņaprāt, divas dažādas filmas.

Sarakstu veidošana ir viens no šī rīka atbilžu formām, kuru tas izmanto tad, kad nespēj sniegt pietiekami precīzu un pamatotu atbildi. Tāpēc, spēlējot pēc mākslīgā intelekta čata noteikumiem, jautāju par Latvijas labākajām filmām. Un te nu "pērļu" birums – iespaidīgs! Ar tādām zināšanām tevi, dārgais ChatGPT, izsmietu pat pamatskolnieki.

Valoda varbūt nav šī komunikācijas rīka stiprā puse, taču fakti ir. Vismaz tā tam vajadzētu būt, bet, acīmredzot, čatbotam nav pietiekamas zināšanas (informācijas) par Latvijas kino un tā vēsturi. Uz jautājumu, kuras atbilde ir Aloizs Brenčs, mākslīgā intelekta čatbots atbildēja Jānis Nords. Nav jau tā, ka režisora Jāņa Norda filmām nebūtu raksturīgi trillera vai kriminālfilmu žanra elementi, bet viņš noteikti nav filmas "Liekam būt" (1976) režisors.

Iespējams čatbotam Latvijas kino vēsture ir samērā plaša un diezgan neskaidra tēma, tāpēc čata noslēgumā gribēju par to pārliecināties un jautāju par režisores Alises Zariņas debijas filmu. Ja "Google" meklētājā ieraksta šos atslēgvārdus, atbilde ir diezgan nepārprotama – filma "Blakus" (2019).

Šajā brīdī mākslīgā intelekta čatbots pavisam izgāzās kā veca sēta, taču jāsaka, ka braši turējās. Šķiet, grūtākais šī pārbaudījuma posms bija tieši valodas maiņa.

Mākslīgā intelekta čatboti tiek nemitīgi uzlaboti un, iespējams, tuvākajā nākotnē mēs varētu sarunāties ar zinošu rīku, kas spēs atbildēt uz jebkuru jautājumu par pasaules un Latvijas kino bez tielēšanās un ilgām pārdomām. Savukārt studentiem, kas nodomājuši eksāmena laikā špikot ar mākslīgā intelekta palīdzību, ieteiktu to nedarīt, jo visdrīzāk jūs tiksiet pieķerti muļķībā.