Filmas "Mani 80 pavasari" režisore par vecumu: Nav viegli, bet vari izvēlēties, kā pret to attiekties

Trīs stāsti par vecumu, par senioriem, kas iedvesmo ar jaudīgu dzīvessparu un attieksmi pret dzīvi. Ēvī savos 97 joprojām strādā pie savām skulptūrām, Alfons (86) ir aktīvs ballīšu apmeklētājs, bet Ludgarde (86) un Gunārs (85) atzīmē 65 gadu kāzu jubileju. Lai arī viņi nejūtas veci, tomēr ķermeņa novecošana ik pa laikam ir izaicinājums.

Kā cilvēks jūtas vecumā, kāds ir viņa skatījums uz dzīvi, tās jēgu, vai viņš ir atminējis laimīgas dzīves formulu – šie bija daži no jautājumiem, kas interesēja režisori Agnesi Laizāni, kad viņa ķērās pie filmas.

Sākumā bijusi filmas ideja, un tad režisore meklējusi varoņus. "Meklējot varoņus, bija svarīgi, lai tie ir dažādi stāsti, un viens no būtiskākajiem kritērijiem – ka tie ir iedvesmojoši cilvēki. Es uz vecumu gribēju paskatīties iedvesmojoši, kas, jāsaka, nav vienkārši, " intervijā "900 sekundes" saka režisore Agnese Laizāne.

Filmas varoņi šim piedzīvojumam ļāvušies ar lielu atvērtību, un režisore spriež, ka atvērtība jaunajam un nebaidīties pamēģināt ko jaunu ir daļa šo cilvēku dzīves formulas.

Filma arī atbild, kāda ir formula, lai dzīves nogale būtu laimīga. Katram gan ilgdzīvošanas un piepildījuma sajūta ir ļoti atšķirīga. Bet tas, kas visus filmas varoņus vieno, ir dzīvesprieks un spēja "novērtēt katru dienu par to, ka tā ir, un par to priecāties un mēģināt maksimāli piepildīt ar lietām, darbiem, domām, vārdiem, kas dara priecīgu". "Tā ir liela māksla," saka režisore.

Vai viegli būt vecam? "Es neteikšu ne "jā", ne "nē". Tas ir izaicinoši, bet vari izvēlēties, kā pret to attiecies, to uztver.

Arī esot jaunam, var kaut ko darīt, lai vecumdienas būtu vieglākas. Fiziski ķermeni uzturēt formā. Protams, tā ir tikai daļa no būšanas vecam," saka Laizāne.