Kinorežisori, kuri iemantoja slavu Kannu kinofestivālā

Bernardo Bertoluči

Pat pēc tādām ikoniskām filmām kā "Konformists" (1970), "Pēdējais tango Parīzē" (1972) un "Pēdējais imperators" (1987) itāļu kinorežisors Bernardo Bertoluči pārsteidzošā kārtā tā arī nesaņēma Kannu kinofestivāla galveno balvu.  Septiņus gadus pirms viņa nāves, 2011. gadā režisoram pasniedza goda "Zelta palmas zaru" par ieguldījumu kinomākslā. Viņa kinokarjera Kannu kinofestivālā sākās ar 1964. gada melnbalto, politiski uzlādēto un eksistenciālo drāmu "Pirms revolūcijas" – portretu, kurā attēlota itāļu jauniešu paaudze 60. gados.

Leoss Karakss

Viens no Kannu kinofestivāla mīluļiem ir franču režisors Leoss Karakss, kas, iespējams, Latvijas auditorijai vislabāk pazīstams ar mūziklu "Anete" (2021). Arī šis kinodarbs, kurš pagaidām ir Karaksa pēdējais meistarstiķis, pasaules pirmizrādi piedzīvoja tieši Kannās. Pirms tam 2012. gadā Karakss pasaules kino pazinējus šokēja ar filmu "Svētie motori", taču viņa karjeras vēsture Kannu kinofestivālā sākās jau 1984. gadā ar filmu "Zēns satiek meiteni".

Agneška Holanda

Poļu kinorežisore Agneška Holanda savā dzimtajā zemē un citviet režisējusi ne mazums filmu un seriālu. Viņa gadu desmitiem bijusi stabila kinorežijas figūra Eiropā. 1978. gadā ar politisko alegoriju "Provinces aktieri" Holanda nodrošināja savu vietu kino vēstures annālēs. Tā ieguva galveno balvu "Kritiķu nedēļā", uzsākot viņas karjeru pretim Oskara nominācijām ar filmām "Eiropa, Eiropa" (1990) un "Slepenais dārzs" (1993).

Jorgs Lantimos

Grieķu kinorežisors vislabāk pazīstams ar filmām, kas pēdējos 10 gadus cirkulējušas sabiedriskajā telpā atkal un atkal veidojot auglīgas diskusijas. Viņš ir autors tādām filmām kā "Omārs" (2015) un "Favorīte" (2018), par kuru tika apbalvots ar Eiropas kinoakadēmijas balvu kategorijā "Labākais režisors" un "Labākais scenārists". 2009. gada filma "Acu zobs" burtiski uzspridzināja Kannu kinofestivāla publiku. Vēlāk tam sekoja nominācija Oskara balvai kategorijā "Labākā filma svešvalodā".

Fransuā Ozons

Franču kinorežisors Fransuā Ozons, kuram visnotaļ Latvijā ir vesela fanu un filmu mīļotāju pulks, vairākus gadu desmitus ir bijis Kannu kinofestivāla programmas mīlulis. Kvīru kino veidotājs pirmo reizi uzplaiksnīja Kannu kinofestivālā ar īsfilmu "Vasaras kleita" (1996), savukārt 1998. gadā viņš debitēja ar pilnmetrāžas filmu "Sitkoms". Viņa režijas kontā ir tādas filmas kā "Baseins" (2003), "85. gada vasara" (2020) un "Pēters fon Kants" (2022). Filmas raksturo estētisks vizuālais stils, satīrisks humors un cilvēka seksualitātes tēma.