"Mēs esam pēdējā paaudze, kas mirs." Latvijā pirmizrāde Sīmaņa filmai "Frankenšteins 2.0"
Trešdien, 14. janvārī, Latvijā uz kinoteātri ekrāniem nonāk Dāvja Sīmaņa jaunā filma "Frankenšteins 2.0". Tas ir dokumentāls stāsta par zinātni, jaunākajām tehnoloģijām, kas radītas, lai paildzināti cilvēka mūžu vai pat padarītu mūs nemirstīgus. Intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" režisors Sīmanis un producents Guntis Trekteris sacīja, ka filmu abi sākumā uztvēruši ar ironiju, tomēr tās veidošanas procesā atskārtuši – ja pasaulē nebūtu ar idejām apmātu cilvēku, tad "mēs arī pie uguns nebūtu nonākuši".
Dokumentālā filma "Frankenšteins 2.0 "ar starptautisko nosaukumu "Death of Death" pasaules pirmizrādi piedzīvoja prestižajā Jihlavas starptautiskajā dokumentālo filmu festivālā 2025. gada 30. oktobrī. Filmas producents ir Guntis Trekteris, tā veidota kā Latvijas un Čehijas kopražojums, ko atbalstījis Nacionālais Kino centrs un Čehijas Filmu fonds. Filmas tapšanā piedalījās arī scenārija līdzautors Uldis Tīrons, operators Andrejs Rudzāts. Kinoteātros tā skatāma no trešdienas, 14. janvāra, un būs izrādes arī reģionos. Atsevišķos seanos piedalīsies arī filmas režisors Dāvis Sīmanis, kurš piedalīsies diskusijā ar skatītājiem.
"Frankenšteins 2.0" nominēta arī Latvijas Nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" trīs nominācijās – kā labākā filma, kā labākā pilnmetrāžas filma un arī kategorijai – labākais dokumentālās filmas režisors.
Vaicāts, kāpēc tieši šobrīd filma par mūžīgu dzīvošanu, ir aktuāla, filmas producents Guntis Trekteris sacīja, ka šādam tematam jebkurš brīdis ir aktuāls. "Šie jautājumi nodarbina cilvēku kopš neatminamiem laikiem. Teiksim, nāves vai nemirstības kategorijas vienmēr tikušas apspriestas zinātnieku, filozofu aprindās," viņš sacīja.
Tāpat viņš arī atzina, ka sākumā filmu tās veidotāju grupa uztvēruši drīzāk ironiski. Arī dažādas zinātnieku un entuziastu idejas un iniciatīvas viņi uztvēruši ar ironiju. "Tomēr braucot un satiekot dažādos cilvēkus, zinātniekus, pseidozinātniekus, mēs sapratām, ka daudzi atklājumi top, dažiem trakiem cilvēkiem esot apmātiem ar kādu konkrētu ideju. Agrāk vai vēlāk viņi nonāks pie nozīmīgiem atklājumiem," tā vērtē filmas producents. Tāpat pēc filmēšanas viņš nonācis pie atklāsmes: ja visa nauda, kas tiek izlietota kara mašinērijai, bruņošanās vajadzībām, nonāktu medicīnā un zinātnē – cilvēks jau šobrīd dzīvotu daudz ilgāk un daudz labāk.
Režisors Sīmanis teic, ka filma tapusi piecu gadu periodā. Lai to īstenotu, komanda devusies ārkārtīgi daudz un dažādos ārzemju ceļojumos. "Tikpat kā nekas no filmā redzamā nav Latvijā uzņemts. Ņemot vērā, ka Latvijā šī tēma – ilgdzīves meklēšana, nemirstības meklēšana, tehnoloģiski un medicīniski, bieži vien tīri arī filozofiski, viņa varbūt nav tik lielā mērā attīstīta, lai par šādu tēmu varētu filmu izveidot," teic Sīmanis.
Filmēšana notikusi arī Krievijā, vēl pirms agresorvalsts iebruka Ukrainā, tāpat Čehijā, Nīderlandē, Francijā. Tur pētījumi notiekot visaugstākajā līmenī, kā, piemēram, lielajās korporācijās, kā "Meta" un "Google". Ilgdzīvošanai ir veltīti institūti, kur vētī, ar kādām terapijām, piemēram, cilmes šūnu pārstādīšanu un ģenētisko kodēšanu, var paildzināt cilvēka mūžu, apstādināt šūnu novecošanos.
Filmas gaitā skatītājs uzzina, ka esam pēdējā paaudze, kas "nomirs". "Bieži vien zinātnieki šo mūsu paaudzi sauc par pēdējo paaudzi, kas nomirs. Jau nākamā paaudze spēs dzīvot stipri ilgāk."
"Man bija tā, ka devos šajā kino ceļojumā ar lielu skepsi. Kā es varēšu paironizēt par šo tēmu, pats būdams pārliecināts, ka tā ir tāda fantastu izdoma. Ka nekas tāds reāli nav. Bet atkal jau, atsaucoties uz Gunta teikto, ka sastopot šos cilvēkus, redzot to, ka ir cilvēki, kas ir apsēsti ar šo ideju un futuroloģiskā plāksnē uz to skatās. Tu vienā brīdī saproti, ka patiešām – ja mēs visi dzīvotu pēc piesardzības principa, tad, kā saka viens no mūsu filmas varoņiem, tad mēs joprojām uguni nebūtu izgudrojuši."
Pēc filmēšanas režisors pats esot sācis pārdomāt, kā ir iespējams uzlabot savu veselību. Piemēram, saunas un ledus vannas, kā arī iz vairīšanās no pārlieku liela kontakta ar elektrofonējumiem. "Ikdienas lietas, kuras viegli realizējamas, bet uzlabo manu veselību," par filmas ietekmi teic Sīmanis. Viņš ar lielu satraukumu gaidot filmas pirmizrādīšanu Latvijā. Vissvarīgākais esot tieši Latvijas iedzīvotāju vērtējums, jo tie ir skatītāji, kuri dzīvo mentāli un nacionāli vistuvāk. "Tās mazliet stresiņš jau ir," teic režisors, un atskatoties uz filmēšanas procesu, atzīst – paveikts ļoti liels darbs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
