Pieci spēcīgi un iedvesmojoši sieviešu stāsti kino

"Lēdijas portrets ugunī" (2019, rež. Selīna Siama)

Franču režisore Selīna Siāma radījusi smalku stāstu, kuras centrā ir divu jaunu sieviešu draudzība. Notikumi risinās 18. gadsimta beigās Francijā. Eloīzei, kura saderinājusies ar māsas bijušo līgavaini no Milānas, atsakās pozēt māksliniekam, lai viņas portretu nosūtītu jaunajam preciniekam.

Viņas māte nolīgst gleznošanas skolotāju Mariannu, kurai uzticēts slepus uzgleznot Eloīzu bez viņas piekrišanas. Palēnām abas sievietes satuvinās, rodas cieša draudzība un arī Eloīzes vienmēr sakniebtās lūpas pamazām atraisās smaidā.

Režisores Siamas meistardarbs aizkustināja nevien vairumu kino skatītāju, bet arī starptautisko kino profesionāļu aprindas. Kannu kinofestivālā tā tika apbalvota par labāko scenāriju. To novērtēja arī Eiropas Kinoakadēmijas biedri, piešķirot balvu tādā pašā kategorijā.

"Cieņa" (2021, rež. Līsla Tomija)

Soulmūzikas karalienes Aretas Frenklinas stāstu kinoekrānā aktualizēja režisore Līsla Tomija. Galvenajā lomā spēlē lieliskā Dženifera Hadsone, kuras darbu kinokritiķa Rodžera Īberta mājaslapā Odijs Hendersons raksturoja šādi: "Hadsones lomu raksturo tāda intensitāte un enerģija, ar kādu Frenklina uzstājās visu savu dzīvi."

Filma "Cieņa" ir biogrāfiska drāma, kas pievēršas Aretas Frenklinas dzīvesstāstam no bērnības līdz pat augstākajām karjeras virsotnēm. Augot 50. gadu Amerikā, Frenklinas muzikālā ģenialitāte ir par maz, lai kaut ko sasniegtu. Viņas ceļš ir piemērs ikvienam. Izdarot smagus un  sarežģītus lēmumus privātajā dzīvē, viņa sasniedza to, par ko citi baidās pat sapņot – viņa ar savu mūziku mainīja pasauli.

"Kleo no 5 līdz 7" (1962, rež. Anjēze Varda)

Franču Jaunā viļņa režisores Anjēzes Varda režijas rokraksts ir viegls un nepiespiests dažādu žanru un dokumentalitātes apvienojums. Arī šajā filmā līdzīgi kā citās kinolentēs Varda fiksējusi Parīzi 60. gados, taču filmas stāstu caurauž brīvību alkstošā Kleo. Viņa brīvbrīžos atbild uz pielūdzēju telefonzvaniem un atzīmē, ka tie atsakās viņu uztvert nopietni tāpēc, ka viņa ir sieviete.

Anjēzes Varda filma "Kleo no 5 līdz 7" ir vienas sievietes dzīves mirkļu hronika, kurā spoguļojas Parīzes kafejnīcu skatlogi, šauro ieliņu romantika un dzīves vitalitāte. Filmā epizodiski parādās arī franču kinorežisors Žans Liks Godārs un viņa mīļotā – aktrise Anna Karina. 2019. gadā filma iekļuva BBC veidotajā topā "Labākās filmas, kuras režisējušas sievietes". Respondenti bija 368 kino kritiķi no 84 valstīm.

"Zvaigzne is dzimusi" (2018, rež. Bredlijs Kūpers)

Režisore un aktiera Bredlija Kūpera debija kinorežijā bija remake filma, atsaucoties uz šī stāsta iepriekšējām trim ekranizētajām versijām. Viena no pazīstamākajām ir 1976. gada filma ar tādu pašu nosaukumu. Galveno lomu tajā spēlē Barbara Streizande.

Kūpers turpinājis iepriekšējo filmu stāstu par pieredzējuša mūziķa Džeksona un jaunās, talantīgās dziedātājas Elijas satikšanos dzīvē un mūzikā. Viņu mīlasstāsts beidzas traģiski, taču tas apliecina Elijas spēku un uzdrīkstēšanos dzīvot citādi.

2019. gadā filma "Zvaigzne ir dzimusi" Bredlija Kūpera un Lēdijas Gagas izpildījumā saņēma astoņas ASV Kinoakadēmijas balvas nominācijas un uzvarēja kategorijā "Labākā oriģināldziesma", apliecinot, ka filmas stāsts ir mūsdienās pietiekami dzīvotspējīgs.

"Mamma vēl smaida" (2022, rež. Elza Gauja)

Latviešu režisores Elzas Gaujas pilnmetrāžas spēlfilma stāsta par trīs māsu apvienošanos brīdī, kad viņu mamma cienījamā vecumā mirst ārzemēs. Visas trīs māsas, kuras ikdienā pārāk nesatiek, dodas pāri Eiropai, lai busiņā uz jumta repatriētu māmiņas ķermeni pašu spēkiem.

Filma "Mamma vēl smaida" ir asprātīga un vienlaikus viegla līdzpārdzīvojuma raisoša, kas spēj gan saviļņot, gan likt smieties balsī. Elzas Gaujas filmu varones iedzīvina trīs talantīgas latviešu aktrises – Baiba Broka, Daiga Kažociņa un Anta Aizupe. Baiba Broka par darbu filmā tika arī nominēta "Lielā Kristapa" balvai kategorijā "Labākā aktrise galvenajā lomā".

Skaties šo un citus šovus un seriālus Go3 televīzijā!