"Šis ir murgains "ja nu…" scenārijs." Režisors par HBO jauno filmu "Mauntinheda"

Pie skatītājiem Latvijā nonākusi HBO oriģinālfilma "Mauntinheda" (Mountainhead), kuras autors, režisors un izpildproducents ir septiņu "Emmy" balvu ieguvējs un "Oskaram" nominētais Džesijs Ārmstrongs. Viņš ir arī skatītāju un kritiķu augstu novērtētā HBO seriāla "Pēctecība" (Succession) veidotājs.

Filma "Mauntinheda" ir Ārmstronga debija pilnmetrāžas režijā, un tā vēsta par miljardieru draugu grupu, kas satiekas starptautiskas krīzes apstākļos. Par filmu ekskluzīvā intervijā "tv3.lv" stāsta pats Džesijs Ārmstrongs.

Par ko ir jūsu debijas filma?

Tā ir par tehnoloģiju jomas miljardieru grupu, kuri regulāri satiekas. Viņi ir draugi, un viens no viņiem ir laidis klajā jaunu tehnoloģiju, kas pasaulē izraisa milzīgu rezonansi un konfliktus. Filma ir par to, kā viņi mēģina uzturēt attiecības, kamēr pasaule iet iznīcības virzienā.

Kādi bija jūsu iedvesmas avoti, kad pagājušajā ziemā rakstījāt scenāriju?

Mākslīgā intelekta attīstība. Sociālo tīklu visaptverošā klātbūtne mūsu dzīvē.

Tas nav realitātes atspoguļojums, bet drīzāk murgaina versija par to, kas varētu notikt.

Ir bijuši gadījumi – piemēram, rohindžu kopienas genocīds Mjanmā, kad sociālajos medijos tika kurināta vardarbība. Šis ir murgains "ja nu…" scenārijs.

Tāpat mani iedvesmoja šo ārkārtīgi bagāto, lielākoties vīriešu, kas vada tehnoloģiju pasauli, izteiksmes veids. Pateicoties viņu neticami lielajai ietekmei un bagātībai, viņu pārliecība par sevi ir savā veidā pamatota. Taču tā var pāraugt augstprātībā un radīt plaisu starp to, ko cilvēks domā, ka spēj, un to, ko spēj patiesībā. Tas mani ļoti aizrāva.

Ko filma pauž par mūsu šībrīža sociāli politisko situāciju – gandrīz piecus mēnešus pēc Trampa prezidentūras sākuma?

Filmas skatītāji varbūt jutīs Trampa laikmeta noskaņu. Bet filma nav par politiku – tā ir par tehnoloģijām. Varbūt politiskā vide ir ļāvusi šim klimatam attīstīties, bet būtībā tā ir par biznesu un to, kā niecīgs skaits uzņēmumu ar milzīgu bagātību nosaka mūsu dzīves.

Kā šie 0.0001% pasaules bagātākie cilvēki salīdzināmi ar seriāla "Pēctecība" varoņiem?

Patiesībā šīs filmas varoņi ir tik bagāti, ka "Pēctecības" tēli viņiem nestāv klāt. Lai gan arī viņi ir miljardieri, šīs filmas varoņi ir cilvēki, kuru bagātība mērāma 10 un vairāk miljardos.

Šobrīd sāk parādīties pirmās Silīcija ielejas bagātnieku mantinieku paaudzes, bet lielākā daļa no šiem uzņēmumu dibinātājiem un vadītājiem uz mantoto bagātību skatās ar nicinājumu.

Tā ir cita pasaule – kur dominē neiedomājama pārliecība par savām spējām. "Pēctecībā" Roju ģimenes atvases zināja, ka nav paši neko sasnieguši, un viņus tas grauza. Šie cilvēki ir citādi – viņi ir pieļāvuši savas kļūdas, bet viņiem ir arī savi sasniegumi. Šajā ziņā viņi vairāk atgādina Loganu Roju (Logan Roy).

Pastāstiet par straujo filmas tapšanas gaitu – no idejas līdz filmas pabeigšanai un pirmizrādei 1. jūnijā!

Savu ideju es HBO prezentēju decembrī. Scenārijs tapa janvārī, februārī sākās pirmsražošanas fāze Jūtā, jau martā notika filmēšana, un aprīlī – montāža. Procesa noslēgumā strādājām pie skaņas un mūzikas kopā ar brīnišķīgo komponistu Nikolasu Britellu (Nicholas Britell), un jau 1. jūnijā filma nonāca ēterā.

Kāpēc filmas izstrāde bija jāīsteno tik steidzīgi?

HBO to ierosināja, viņiem patika ideja to paveikt ātri. Tā bija mana pirmā režijas pieredze, un arī man patika ideja darboties dinamiski – bez pārlieku lielas šaubīšanās par visu, kas potenciāli varētu noiet greizi.

Un, lai gan filmā nav tieši atspoguļota realitāte, domāju, ka skatītāji jutīs, cik ļoti tā sasaucas ar šībrīža notikumiem pasaulē. Tāpēc es gribēju, lai tā top tieši tagad.

Kāda bija jūsu pieredze kā režisoram?

Man tas ļoti patika. Man paveicās – man apkārt bija talantīgi cilvēki, ar kuriem jau iepriekš strādāju pie seriāla "Pēctecība". Visi četri galvenie aktieri ir lieliski cilvēki, tāpēc jau sākotnēji biju izdevīgā pozīcijā, lai gūtu pozitīvu pieredzi. Izjutu spiedienu, bet izbaudīju procesu.

Cik sarežģīti bija piesaistīt šāda līmeņa aktierus, ņemot vērā, cik straujš bija šīs filmas veidošanas process?

Tas bija biedējoši. Ilgu laiku šķita, ka visa filma balstās tikai uz producenti Džilu Futliku (Jill Footlick) un viņas mobilo tālruni. Sajūta bija: "Vai šis projekts vispār eksistē? Te taču ir tikai Džila." Ja Džila nebūtu atbildējusi uz telefonu, filmas vienkārši nebūtu!

Ilgu laiku projekts balstījās praktiski tikai uz ticību un cerību, ka viss izdosies. Es domāju, ka viss izdevās lielā mērā, pateicoties tam, ka Stīvs Karels (Steve Carell) piekrita pievienoties, kad vēl nebija nekā vairāk par mani, Džilu un ideju. Viņš pat vēl nebija redzējis scenāriju, kad parakstīja līgumu. Ceru, ka arī pārējie aktieri būtu mums pievienojušies neatkarīgi no tā, taču viņa atbalsts ļāva šim procesam sākt virzīties uz priekšu kā sniega bumbai.

Esmu Stīvam ļoti pateicīgs – viņš ir ļoti jauks cilvēks, un bija ļoti dāsni no viņa puses piekrist piedalīties, kad vēl nebija daudz konkrētu lietu, uz ko paļauties.

Cik reāli ir scenāriji, ko jūs attēlojat filmā? Vai tie varētu notikt īstenībā?

Es neesmu eksperts, taču ceru, ka ne. Vienmēr, kad pirmoreiz saskaries ar jaunu tehnoloģiju, tā pārsteidz, piemēram, pirmā reize, kad pieslēdzies Wi-Fi vai uzdod jautājumu "ChatGPT" un saņem pārsteidzoši pilnīgu vai varbūt dīvainu atbildi. Šīs pirmās reakcijas ir tās, kas paliek atmiņā. Un, cerams, jaunās tehnoloģijas tiek integrētas cilvēka pasaules uztverē, tādējādi kļūstot arī tehnoloģiski prasmīgākam un attapīgākam.

Taču drīzumā cilvēki sāks saņemt krāpnieciskus zvanus, kuros tiks izmantotas viņu bērnu balsis, un skatīsies ziņu pārraides, kas patiesībā nav īstas ziņas. Šis periods būs izaicinošs un biedējošs, kamēr mācīsimies orientēties šajā jaunajā vidē. Cerams, ka spēsim ar to tikt galā.

Cilvēki samērā ātri pielāgojas un ātri apgūs, kā rīkoties, tomēr pārejas posmā būs pelēkā zona, kas var radīt papildu satraukumu.

Vai un cik daudz jūs lietojat sociālos tīklus?

Minimāli, un ar laiku aizvien mazāk. Cenšos neskatīties "Twitter" ("X") – man joprojām ir konts, bet neko tajā nepublicēju, vien dažreiz paskatos, ko cilvēki runā par kādu aktuālu notikumu. Esmu arī "Bluesky", bet arī tur neko personīgu nepublicēju. Man tas nešķiet vērtīgs veids, kā pavadīt laiku.

Seriāla "Pēctecība" laikā jūs pētniecības nolūkos lasījāt nopietnas grāmatas. Ko jūs pētījāt šoreiz?

Garās formas amerikāņu žurnālistika ir ļoti piemērota šim stāstam. Par šādiem cilvēkiem, kādi ir filmas varoņi, bieži vien ir sarakstītas grāmatas. Ir vairākas labas biogrāfijas par Īlonu Masku (Elon Musk). Lieliski ir garās formas žurnālistikas darbi par "PayPal" līdzdibinātāju Pīteru Tīlu (Peter Thiel). Laba grāmata ir arī "Supremacy: AI, ChatGPT, and the Race That Will Change the World" par mākslīgā intelekta pionieriem Semu Altmanu (Sam Altman), Demisu Hasabisu (Demis Hassabis) un citiem.

Es vienkārši lasīju un lasīju, cik vien daudz spēju. Man patīk šī procesa daļa. Un tad tu mēģini to visu aizmirst un saglabāt tikai sajūtu par to.

Turklāt, atšķirībā no "Pēctecības" laika, tagad ir pieejams daudz podkāstu – piemēram, Leksa Fridmana (Lex Fridman) podkāsts vai "All-In". Šādi cilvēki daudz piedalās podkāstos – tā ir laba iespēja dzirdēt viņu perspektīvu. Autoram, kas mēģina iepazīties ar tēmu, tas ir milzīgs ieguvums.

Vai šī filma nozīmē, ka turpmāk visu, ko uzrakstīsiet, arī režisēsiet pats?

Nē, pavisam noteikti ne. Es uzaicināju savu draugu Marku Mailodu (Mark Mylod), kurš režisēja arī daudzas "Pēctecības" sērijas, būt šī projekta izpildproducentam. Man vajadzēja kādu, ar ko varu apspriest idejas. Man patīk sadarboties, un es ļoti labi varu iztēloties, ka nākotnē kādā citā projektā atkal sadarbošos ar režisoru.

Daļēji tas bija arī saistīts ar saspringto laika grafiku. Man šķita, ka zinu, kādu toni gribu panākt, un šķita, ka režisēt pašam nozīmēs izlaist vienu posmu, kur būtu jāskaidro citiem. Bet citos gadījumos ir vērtīgi strādāt kopā ar citiem cilvēkiem, pārbaudot savu rakstura stingrību pret viņu domām un sajūtām.

Cik ļoti mums būtu jābaidās no šiem potenciālajiem "tehnoloģiju autokrātiem", kā viņi tiek dēvēti filmas scenārijā?

Viņi paši ir nobijušies! Īlons Masks, Sems Frīdmens (Sam Friedman)… Gandrīz ikviens, kurš sāk darboties mākslīgā intelekta pasaulē, sāk ar sajūtu, ka tas ir biedējoši. Viņi uzskata, ka tas cilvēcei ir eksistenciāls dzīvības un nāves jautājums. Un tad viņi domā: "Man ir jābūt tur iesaistītam, lai varētu to kontrolēt." Daļa no šīm sajūtām viņos joprojām noteikti paliek – esmu pārliecināts, ka Altmanā, Maskā, Hasabisā un citos šīs jomas līderos.

Taču viņi bieži vien atrod veidus, kā ar to visu nopelnīt. Šī vēlme kontrolēt – tā ir kā politiķiem. Viņi vēlas varu daļēji tāpēc, ka uzskata, ka spēj to nest. Līdzīgi ir arī ar mākslīgo intelektu – sacensības par būšanu pie varas bieži balstās pārliecībā, ka tieši viņi izmantos šo varu atbildīgāk.

Biedējošākais ir tas, ka pārējai – lielākajai – cilvēces daļai vispār nav nekādu iespēju ietekmēt, kam mēs uzticam šo milzīgo varu! Ja par to domāsi pārāk daudz, naktīs nevarēsi mierīgi gulēt.

Kādu vēstījumu jūs gribētu, lai cilvēki paņem no šīs filmas?

Ak, nekāda vēstījuma! Man ir savas izjūtas par šiem cilvēkiem un notikumiem, bet es nerakstu scenāriju – un arī nevarētu rakstīt – ar konkrētu mācību vai morāli galvā. Daži no šīs filmas tēliem dara sliktas lietas, tomēr es ceru, ka skatītājs spēj izprast viņu rīcību un pat izjust pret viņiem zināmu cilvēcību vai līdzjūtību. Tāpēc – jā, rakstiet man vēstules, būšu priecīgs uzzināt, ko par to domā citi!

Skaties šo un citus šovus un seriālus Go3 televīzijā!