Topošā filma "Zeme, kas dzied" uzjundī diskusijas par kino finansēšanas sistēmas godīgumu Latvijā

Jūnijā sākumā Valsts kontrole sniedza revīzijas ieteikumus Kultūras ministrijas (KM) resorā. Tā kontekstā revidenti komisijas sēdē informēja, ka 25% no piešķirtā finansējuma Dziesmu un deju svētku prioritārajiem pasākumiem tika piešķirti filmas "Zeme, kas dzied" uzņemšanai, kas iepriekš netika plānota.

"2021. gada decembra beigās Kultūras ministrija (KM) piešķīrusi Latvijas Nacionālajam kultūras centram (LNKC) finansējumu viena miljona eiro apmērā ar mērķi radīt filmu par Dziesmu svētkiem – "Zeme, kas dzied" –, tomēr Valsts kontrole kritizē šādu pieeju, jo tādējādi apiets veids, kādā Latvijā tiek piešķirts finansējums filmu veidošanai, kā arī minētā nauda filmai nemaz nebija plānota," jūnija sākumā ziņoja portāls "Delfi".

Precedenti bijuši jau iepriekš

Ažiotāža, kas apvijusi filmas "Zeme, kas dzied" uzņemšanas procesu, būtībā met ēnu uz kino veidošanas darba procesu Latvijā, vienlaikus liekot uzdot jautājumu, kādam mērķim filmas Latvijā vispār tiek veidotas.

Līdzīgas diskusijas veidojušās jau iepriekš, kad filmai "Dvēseļu putenis" (2019) finansējums tika piešķirts ne vien konkursa kārtībā, kā tas ierasti notiek, bet tiešā veidā no Saeimas tribīnes. Toreiz šāda pieeja veidoja plaisu Latvijas kino industrijas iekšienē, kur neapmierinātību pauda citi kino profesionāļi.

"Saeimas tiešie piešķīrumu konkrētiem filmu projektiem diskreditē godīgu radošu konkurenci un apliecina, ka mūsu valstī lobija, sarunāšanas, izsišanas principi ir vitāli un dzīvotspējīgi," toreiz situāciju komentēja Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma.

Pamatojums šāda veida finansējuma piešķiršanai gan "Dvēseļu putenis", gan "Zeme, kas dzied" gadījumā cieši saistīts ar nacionālajām vērtībām, par ko reflektē filmas stāsts. Taču tas liek jautāt, vai filmas Latvijā ir autonoms mākslas veids vai ideoloģisks instruments, kas apkalpo politiskas intereses?

Viena miljona piešķiršana filmai "Zeme, kas dzied"

Jautājot Valsts kontrolei komentāru par revīziju ieteikumiem un konkrēto situāciju par finansējuma piešķiršanu filmas "Zeme, kas dzied" uzņemšanai, tās pārstāvji "tv3.lv" apliecināja, ka kopumā par šo konkrēto gadījumu tika sniegts pozitīvs atzinums, taču uzmanība vienlaikus tikusi vērsta uz atsevišķām nepilnībām.

Valsts kontrole norādīja, ka sākotnēji, pirms finansējuma saņemšanas, tā piešķiršana filmas uzņemšanai netika plānota. Tādējādi Valsts kontrole norādījusi uz nepilnībām finansējuma plānveida piešķiršanas kārtībai: "Mēs vēršam uzmanību uz finansējuma piešķiršanas caurskatāmību un atklātību. Rezultatīvajos rādītājos nekur neparādījās filma."

Jautājot par finansējuma piešķiršanas kārtību, kādā LNKC sniedzis finansējumu filmas "Zeme, kas dzied" autoriem, Valsts kontrole atzīmēja, ka tas noticis sarunu procedūras ceļā.

Faktiski tas nozīmē, ka konkurss par finanšu līdzekļiem, kas varētu tikt piešķirti jebkuram citam projektam, nenotika. Šo faktu "tv3.lv" apstiprināja arī LNKC.

Kā viens no iemesliem šajā situācijas aspektā tika minēts laika limits, proti, sākotnēji ticis plānots, ka filma skatītāju vērtējumam tiks nodota pirms 150. Dziesmu un deju svētkiem, ņemot vērā, ka autori filmas veidošanu uzsāka jau 2018. gadā, kad saņēma pirmo finansējumu idejas attīstīšanai 17 700 eiro apmērā no Nacionālā Kino centra.

"Pirms līguma slēgšanas LNKC izvērtēja situāciju filmu nozarē, kā arī veica sarunu procedūru ar filmas veidotājiem. Iepazīstoties ar filmas scenārija saturu un demo materiālu no pirmā filmēšanas posma, tika konstatēts, ka papildinot to ar LNKC sagatavoto saturu, tiktu radīta Dziesmu svētku filma, kas akcentē Dziesmu un deju svētku tradīciju kā UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu, Latvijas kultūrvidi raksturojošu vērtību," LNKC.

Šobrīd filmas pirmizrāde tikusi pārcelta uz 2023. gada rudeni. Par iemeslu LNKC un filmas producente Linda Krūkle min mākslinieciskus filmas aspektus, proti, tika pieņemts lēmums filmas gala versijā iekļaut kadrus no 150. Dziesmu un deju svētkiem:

"Filmas pirmizrāde sākotnēji tika iecerēta 2023. gada martā.  Tomēr filmas veidošanas laikā, kopā ar Daini Īvānu pētot vēsturiskos faktus un strādājot pie filmas scenārija un virsidejas, nostabilizējās pārliecība, ka filmā noteikti ir jāiekļauj dokumentālie kadri no 2023.g. Dziesmusvētkiem, kas stiprinātu simbiozi starp stāstu par Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku rašanos un mūsdienām. Ņemot vērā augstāk minēto, tehniski ātrākais, kad filmu var izrādīt, būtu šā gada rudens."

Lai arī filmas veidošanas process pieprasa radošu pieeju, pretruna veidojas tieši tajos aspektos, kas skar LNKC piešķirto finansējumu. Prioritāro pasākumu finansējums pēc būtības paredz uzrādīt rezultātus līdz svētku norisei, taču šo aspektu Valsts kontrole izvērtēs nākamajā komisijas sēdēs, kas izskatīs procesa nepilnības un vērtēs tās 2023. gada revīzijā.

Finansē arī Nacionālais Kino centrs

Šīs situācija uzrāda nevien problēmas finansējuma piešķiršanas un rezultātu uzrādīšanas procesā, kas vairāk saistīta tieši ar LNKC piešķirtajiem līdzekļiem, bet arī vēl kādā aspektā, kas tiešā veidā skar tieši kino industriju.

Proti, līdz šim filma saņēmusi finansējumu no Nacionālā Kino centra kopumā trīs reizes. Kā iepriekš minēts filmas idejas attīstīšanai 2018. gadā tās veidotāji saņēma 17 700 eiro, taču 2020. gadā no NKC puses tika atbalstīta filmas ražošana 200 000 eiro apmērā. 2021. gadā projekts saņēma finansējumu ražošanas pabeigšanai, kas šo gadu laikā bijis filmas ievērojamākais finansējums no NKC – 450 000 eiro. Kopējā piešķirto līdzekļu summa, kuru filma saņēma no Nacionālā Kino centra, ir vairāk kā pusmiljons – 667 700 eiro.

Šāda filmu veidošanas finansējuma piešķiršanas kārtība ir, patiesībā, pavisam normāla parādība, jo filmu ražošanu Latvijā no valsts budžeta līdzekļiem finansē divas institūcijas – Nacionālais Kino centrs un Valsts kultūrkapitāla fonds.

Filmas "Zeme, kas dzied" gadījums ir nedaudz citāds, respektīvi, saņemot finansējumu no Nacionālā kino centra, skaidrs ir tikai viens – kāds projekts savas idejas attīstīšanai nesaņēma neko. Tā nav ne NKC, ne arī filmas "Zeme, kas dzied" veidotāju atbildība, ka filmu nozarei trūkst finansējuma, taču tas uzliek nelielu pienākumu un atbildību pret saviem kolēģiem un industriju kopumā.

Ja projekts saņem finansējumu Nacionālajā Kino centrā, acīmredzot, tas sevi piesaka nevis kā valstisks pasūtījums, bet gan autonoms māksliniecisks veikums, kas gluži tāpat kā citi projekti cīnās, lai tam tiktu piešķirts finansējums. Taču šajā gadījumā, kad filma saņēma patiešām apjomīgu finansējumu no NKC, tās autori "apmeta kažoku uz otru pusi" un saņēma finanšu līdzekļus arī veidā, kādā filmas pēc būtības netiek finansētas un atbalstītas Latvijā.

No šī viedokļa raugoties, situācija varētu izraisīt nevien potenciālu konfliktu kino profesionāļu vidū, bet arī radīt ne visai profesionālu un ideoloģiski nesaistītu Nacionālā Kino centra tēlu.

Faktiski arī Nacionālais Kino centrs kā galvenā filmu nozares institūcija zināmā mērā šādā veidā tiek nostādīta neērtā situācijā, kurā tai jāattaisnojas, kādēļ konkursa kārtībā finansējums tiek piešķirts projektiem, kas, slēpjoties aiz mākslinieciskiem apsvērumiem, patiesībā tiecas apmierināt nacionālas un politiskas intereses un saņem finansējumu arī citos veidos, kas vienlaikus (tieši tādēļ, ka konkurss LNKC nenotika) neuzrāda caurredzamu un visiem kino veidotājiem pieejamu finanšu piesaistes modeli.

Filmas "Zeme, kas dzied" kopējais budžets šobrīd ir 3,5 miljoni eiro, kas ir līdz šim dārgākā filma Latvijas kino vēsturē. Pirms tam šis gods piederēja filmai "Dvēseļu putenis".

"Filmas režisors Māris Martinsons kopā ar scenārija līdzautoru Daini Īvānu pie filmas veidošanas strādā jau vairākus gadus. Šajā laikā piedzīvojām gan Covid-19 izraisīto pandēmiju, gan ģeopolitiskus satricinājumus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kā rezultātā bija novērojams būtisks sadārdzinājums, īpaši atsevišķu kategoriju kā būvmateriāli vai energoresursu jomās," filmas "Zeme, kas dzied" budžetu komentēja producente Linda Krūkle.

Viņa apliecināja, ka filmas veidošanu atbalstījuši nevien LNKC un Nacionālais kino centrs, bet arī Latvijas Mobilais Telefons, Latvijas Finieris, Valmieras novads, Latvijas Televīzija, Latviešu fonds, Rīgas kinostudija, u.c.

Filmas "Zeme, kas dzied" režisors ir Māris Martinsons. Viņš veidojis tādas filmas kā "Oki — okeāna vidū" (2014), "Jaungada taksometrs" (2018), "Jaungada taksometrs 2" (2019).

Maksātnespējas process

Filmas "Zeme, kas dzied" veidošanas laikā SIA "KRUKFILMS", kas saņēma pirmo finansējumu no NKC 2018. gadā, jau pēc diviem gadiem uzsākts šī uzņēmuma maksātnespējas process, kam sekoja SIA likvidācija. Paralēli dibināts jauns uzņēmums "SIA "K Films", kas pašlaik nodarbojas ar filmas ražošanu, pārņēmis intelektuālo īpašumu un līdz ar to visas saistības no SIA "KRUKFILMS", liecina apliecinājums NKC, jau nākamajos konkursos saņemot finansējumu no valsts.

Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistrā pieejamā informācija liecina, ka uzņēmums SIA "KRUKFILMS" ticis reģistrēts 2009. gadā un savu darbību beidzis 2020. gada jūlijā. Savukārt SIA "K Films" reģistrēts gadu pirms SIA "KRUKFILMS" likvidācijas – 2019. gada martā.

"2020.gada projekta pieteikumam bija pievienots Lindas Krūkles (SIA "K Films" valdes locekle un SIA "KRUKFILMS" valdes priekšsēdētāja) apliecinājums, par to, ka veikta SIA "KRUKFILMS" intelektuālā īpašuma nodošana SIA "K Films", kas turpmāk īstenos projektu "Zeme, kas dzied"," šo faktu apstiprināja Nacionālā Kino centra pārstāve Inga Blese.

Latvijas juridisko un faktisko uzņēmumu datubāze "firmas.lv" uzrāda, ka 2020. gada 17. janvārī tikusi pasludināta uzņēmumam SIA "KRUKFILMS" maksātnespēja.

Process noslēdzās 2020. gada 13. maijā, kad tika lemts izbeigt maksātnespējas procesu, ņemot vērā, ka nav panākta vienošanās par maksātnespējas procesa finansēšanas avotu.

Problēma gan šajā aspektā ir gan. Nacionālais Kino centrs piešķīra 200 000 eiro lielu finansējumu filmas ražošanai vēl pirms tika pasludināta līdzšinējā projekta īstenotāja uzņēmuma SIA "KRUKFILMS" maksātnespējas procesa slēgšana.

Raksta tapšanas laikā NKC nespēja atbildēt, vai šis situācijas aspekts būtu bijis nopietns šķērslis, lai projekts saņemtu finansējumu. Viņi norādīja, ka tobrīd situāciju izvērtēja jurists, kas šobrīd vairs nestrādā ar NKC juridiskajiem jautājumiem. NKC solīja vēlāk sniegt paskaidrojumu šajā jautājumu ar tagadējā jurista iesaisti.

"Tv3.lv" lūdza filmas "Zeme, kas dzied" producenti Lindu Krūkli komentēt intelektuālā īpašuma nodošanas faktu un maksātnespējas procesu, uz ko viņa atbildēja formāli: "Kino un TV projektu industrijas ir dinamiskas nozares, kuru praksē atsevišķām darbības jomām vai projektiem mēdz izveidot atsevišķu uzņēmumu. 2019. g. sākumā tika dibināts uzņēmums "K Films", kas daļēji pārņēma SIA "Krukfilms" projektu īstenošanu un saistības, tostarp intelektuālo īpašumu. Un kopš tā brīža projekts "Zeme, kas dzied" ir SIA "K Films" pārziņā."

Kā liecina "Lursoft" pieejamā informācija, SIA "KRUKFILMS" 2019. gada pārskatā uzrādīti 145 221 eiro zaudējumi pēc nodokļu nomaksas. Kā patiesā labuma guvēja uzņēmumam norādīta Linda Krūkle.

Apvilkt ar prievīti

Atgriežoties pie jautājuma par filmas finansējuma piesaistīšanas procesa gaitu, kā arī atbildību un cieņu pret citiem kino veidotājiem Latvijā, "tv3.lv" uzrunāja Rīgas Starptautiskā kino festivāla "RIGAIFF" radošo direktori, kinokritiķi Sonoru Broku.

Sonora Broka

Vistrakākais, šķiet, ir princips, kādā šis finansējums ticis piešķirts. Sabiedrība par to uzzina jau post factum. Lemšana par piešķīrumu ir notikusi klusībā, aizmuguriski, apejot konkursus, kuros piedalās pārējie Latvijas kino veidotāji. Visapkārt tiek runāts par filmas tapšanu, bet neviens nerunā par šo kliedzošo situāciju. Šādu izņēmumu pieļaušana caurspīdīgu kino finansēšanas sistēmu padara par joku.

Sonora Broka arī kritizēja ideju, ka filmas saņem ārpuskārtas finansējumu tad, kad tās apmierina valsts nacionālās intereses. "Slikta prakse, precedents, kas uzdod toni. Ja tas ir ar prievīti apvilkts, tātad atbalstāms" situāciju vērtēja S. Broka.

Tāpat viņa norādīja, ka šāda pieeja veicina domāt, ka filmu finansējums Latvijā atkarīgs no paziņu loka, lobija vai kādu citu ar kino veidošanu nesaistītu interešu virzīšanu, tādējādi dodot iemeslu kritizēt filmu finansēšanas sistēmu un kino veidotājus kopumā.

Iepriekš, kad filmas "Dvēseļu putenis" kontekstā tika izskatīts jautājums par godīgas konkurences aspektiem filmu finansējuma piešķiršanas procesā, kino profesionāļi uzklausīja arī Finanšu ministrijas un Konkurences padomes ekspertu atzinumu. Tika secināts, ka, šajā gadījumā Saeimai, kas lēma par līdzekļus piešķiršanu, tas būtu bijis jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju un jāpamato, kāpēc nav iespējams realizēt Filmu likumā noteiktu publiskā finansējuma sadali. 

Iespējams, ka situāciju filmas "Zeme, kas dzied" gadījumā būtu vērts izvērtēt nevien Valsts kontrolei, bet arī Konkurences padomei, lai tādējādi  tiktu rasts kompetentas valsts institūcijas atzinumu par to, vai šajā gadījumā vispār varam vērtēt radušos situāciju kā godīgu.