Aktierim, literātam, latviešu strēlniekam un Atmodas laika nacionālajam simbolam Ēvaldam Valteram – 130
Ēvalds Valters dzimis 1894. gada 2. aprīlī Planīcas "Egleniekos", tagad Kurmāles pagasts, miris 1994. gada 26. septembrī Rīgā. Valters bija latviešu strēlnieks, aktieris un literāts, Latviešu strēlnieku apvienības goda priekšsēdētājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.
Atceramies izcilo aktieri Valteru ar paša mākslinieka atziņu: "Visvairāk mani dzīvē sajūsmina mana Latvija. Tur es ņemu savu iedvesmu, savu prieku. Citur nekur es nebūšu laimīgs."
Kuldīgas novada pašvaldība šodien, 2. aprīlī, pulksten 12.00 aicina ikvienu, ņemot līdzi savu mīļāko tējas krūzi, atnākt uz Rātslaukumu, kur ar dziesmām un stāstiem dalīsies Valtera teātra krustdēls aktieris Jānis Paukštello. Izdevējs un izdevniecības "Jumava" valdes priekšsēdētājs Juris Visockis prezentēs grāmatu "Ēvalds Valters. Gadsimts cilvēkā. Cilvēks gadsimtā", kuru būs iespējams arī iegādāties. Viesosies arī radio personība un daudzu grāmatu autore Lia Guļevska un Ēvalda Valtera dēls Raits Valters.
Atgādinām Kuldīgā zināmo leģendu – ja kāds grib nodzīvot līdz 100 gadiem, tad ir jāapsēžas blakus māksliniekam un jāiedzer tēja.
Pēc pamatskolas beigšanas un darba sērkociņu fabrikā 1912. gadā Valters devās uz Rīgu. Vēlēdamies svešvalodās lasīt literatūru, viņš pēc darba fabrikā kursos "Valodnieks" mācījās vācu, franču un angļu valodu. Ēvalds Valters uz mūžu iemīlēja franču literatūru, un vēlākajos gados no franču valodas pārtulkoja 412 Lafontēna fabulas un 20 Žana Batista Moljēra lugas.
Pirmā pasaules kara sākumā Valters pieteicās 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā, kā aktieris darbojās arī strēlnieku pašdarbības teātrī. 1920. gadā Maskavā iestājās Jevgeņija Vahtangova vadītajā teātra studijā, 1920. gados bija Maskavas latviešu teātra "Skatuve" aktieris, strādāja Liepājas teātrī un Tautas Akadēmijā lasīja lekcijas par teātra mākslu, īsu laiku bija Dailes teātra un Daugavpils teātra aktieris. 1932. gadā aktieris kopā ar Teodoru Lāci Rīgā izveidoja Tautas Teātri, vēlāk strādāja Liepājas teātrī un bija Jelgavas Tautas teātra vadītājs.
Kopš 1941. gada Valters bija skatītāju mīlēts aktieris Dailes teātrī, kurā atveidoja aptuveni 100 lomas, pēdējo reizi teātrī spēlējot 94 gadu vecumā Aleksandra Čaka dzejas izrādē "Mūžības skartie".
Būdams savdabīgs un izcils raksturlomu tēlotājs, Valters spilgtus tēlus atveidoja gandrīz 40 spēlfilmās, pirmo reizi filmējoties Maskavā filmā "Sargeņģelis" (1922). Neaizmirstamas ir viņa lomas režisora Jāņa Streiča filmās "Mans draugs – nenopietns cilvēks" (1975) un "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1981).
Valtera literāro talantu apliecina Stokholmā 1956. gadā ar pseidonīmu Ints Baltarājs izdotā poēma "Rusiāde", kā arī uzstāšanās literārajos vakaros ar franču literatūrai veltītajiem lasījumiem. 1988. gadā Valters ar iedvesmojošu runu atklāja Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresu.
1994. gada pavasarī Latvija 100 gadu jubilejā ar svinīgiem pasākumiem plaši sumināja tautas iemīļoto aktieri. Valters arvien dzīves enerģijas pilns un drosmīgs savos 100 gados lidoja ar gaisa balonu pāri Latvijas laukiem.
No 13. janvāra līdz 30. martam Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" mākslas telpā "Civita Nova" bija skatāma fotogrāfa Ulda Brieža izstāde "Brīvam būt", kas atspoguļo Latvijas kultūras autoritātes visdažādākajos dzīves mirkļos laika posmā no 1966. līdz 2010. gadam, kurā bija arī Valtera fotogrāfija.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
