Gadsimtu bēres: personības, ko pēdējā gaitā pavadīja miljoni, un to vēroja miljardi

Karalienes Elizabetes II bēres 19. septembrī, visticamāk, TV un citos ekrānos vēros rekordliels cilvēku skaits – prognozes ir, ka šim notikumam tiešraidē sekos vairāk nekā 4 miljardi cilvēku, un tā varētu būt visu laiku skatītākā pārraide. Nemaz nerunājot par ļaužu pūļiem, kas pulcēsies Londonas ielās, lai atdotu pēdējo godu karalienei. Tomēr arī iepriekš bijušas bēres, kur miljoniem cilvēku vēlējušies atvadīties no lielām personībām. Portāls "tv3.lv" ielūkojās vēstures lappusēs un datos, lai uzzinātu, kā notikušas vērienīgākās atvadas.

Visu laiku apmeklētākās bēres

Arēnā "Rīga", ja tās tribīnes ir pilnas, ietilpst nedaudz vairāk par 10,2 tūkstošiem cilvēku.

Lielākajos sporta stadionos 100 tūkstoši. Bet vai spēj iztēloties 15 miljonus cilvēku vienkopus?

Oficiāli tieši šāds skaits cilvēku esot ieradies uz Indijas politiķa Konjevarama Natarajana Annadurai bērēm 1969. gadā 3. februārī.

Tās tiek uzskatītas par līdz šim apmeklētākajām bērēm pasaulē. Šis rekords ierakstīs arī Ginesa Pasaules rekordu grāmatā.

Mahatmas Gandija bēres apmeklē miljoni

Ar Gandiju laikam nav īpaši jāiepazīstina. Tas ir vīrs, kam lielā mērā jāpateicas, ka tika atzīta Indijas neatkarību no Lielbritānijas. Viņš izmantoja slaveno nevardarbīgo pretošanos, lai sasniegtu savu mērķi un nepiekāptos pretiniekiem. Mahatma Gandijs ir viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta politiskajiem līderiem.

Kad ekstrēmists viņu pēkšņi nogalināja 1948. gadā, pavadīt harizmātisko līderi pēdējā gaitā ieradās milzīgs pūlis – ir avoti, kas lēš, ka tie bijuši pat divi miljoni cilvēku. Rinda pie Brila nama, kur atradās šķirsts ar viņa mirstīgajām atliekām, stiepusies astoņu kilometru garumā.

Vienkāršo ļaužu atvadas no Viktora Igo

Kurš gan nav dzirdējis par "Les Misérables" jeb "Nožēlojamie". Grāmata, mūzikli un filmas uzņemtas pēc šī slavenā franču rakstnieka Viktora Igo romāna, kas veltīts revolūcijai, vienkāršo ļaužu apspiešanas traģikai un taisnīgumam.

Arī citi viņa darbi iemiesoja revolucionāro garu ar stāstiem par varonību un cilvēcību, iedvesmojot nabagos un apspiestos. Tāpēc loģiski, ka, kad viņš 1885. gada maijā nomira, Igo bija pieprasījis vienkāršas bēres.

Bet tā nenotika vis. Francijas valdība zināja, ka viņa nāve piesaistīs pūļus, un attiecīgi gatavojās, novietojot viņa ķermeni Parīzē zem Triumfa arkas uz paaugstinātas platformas, kas sniedzās arkai gandrīz līdz pusei, raksta "The Sydney Morning Herald". Platforma bija krāšņi rotāta un izgaismota.

No tautas mīlētā rakstnieka atvadīties ieradās atvadīties aptuveni divi miljoni viņa talanta cienītāju. Ņemot vērā tā laika pasaules iedzīvotāju skaitu un transporta infrastruktūru, tas bija kas neredzēts.

Argentīnas atvadas no dievinātās Evitas

Argentīnas prezidenta Huana Perona sieva Eva Perona bija tautas mīlēta varone. Izmantojot savu varu un popularitāti, viņa aktīvi risināja sociālos jautājumus, palīdzot nabadzīgajiem un trūcīgajiem, veidojot slimnīcas un nodrošinot sievietēm balsstiesības. Viņas atbalstītāji viņu ļoti mīlēja, uzskatot, ka "Evita" ir gluži vai svētā.

Kad viņa tikai 33 gadu vecumā devās mūžībā, no savas mīļotās Evitas, kā deminutīvā pirmo lēdiju dēvēja valsts iedzīvotāji, atvadīties ieradās vairāk nekā 3 miljoni cilvēku, kas pulcējās ielās un bija gatavi rindā pavadīt pat 15 stundas.

Pāvesta Jāņa Pāvila II bērēs piedalījās 4 miljoni

Ņemot vērā to, ka katoļticība ir viena no populārākajam reliģijām pasaulē, nav pārsteidzoši, ka galu galā arī pāvests ir šajā sarakstā. Pāvests Jānis Pāvils II bija visā pasaulē mīlēts un cienīts, kas ilgus gadus kalpoja kristiešiem visā pasaulē. Viņa bēres notika 2005. gadā, un tajās pulcējās miljoniem cilvēku no visas pasaules.

Dažās dienās pirms bērēm divi miljoni svētceļnieku ieradās Svētā Pētera bazilikā, lai atvadītos no viņa. Tad, kad pienāca pašas bēres, Romā ieplūda četri miljoni svētceļnieku, kas teju dubultoja pilsētas iedzīvotāju skaitu. Daudzi no viņiem mēģināja iekļūt Vatikānā, kur vienlaikus var uzturēties aptuveni 300 000 cilvēki.

Miljoniem citu sekoja bēru norisei tiešraidē televīzijā visā pasaulē un lielos ekrānos Romā uz ielas.

Bērēs kardināla Jozefa Aloiza Racingera (nākamā pāvesta Benedikta XVI) runu pūlis ar aplausiem pārtrauca 10 reizes, bet pēc tam sekoja privāta ceremonija Vatikāna kapenēs.

Princeses Diānas bēres

Elizabetes II bēres nebūs pirmās Britu karaļnama sēras, kam seko visa pasaule. Daudzi arī Latvijā TV ekrānos juta līdzi mazajiem prinčiem Viljamam un Harijam, kad tie mūžībā pavadīja savu mammu, princesi Diānu.

Velsas princesei Diānai bija tikai 20 gadu, kad viņa apprecējās ar princi Čārlzu un uzreiz nokļuva uzmanības centrā. Viņa kļuva par stila un elegances ikonu 20. gadsimta 80. un 90. gados. Princese bija tautas ļoti mīlēta, strādājot ar labdarības organizācijām, kas koncentrējās uz sauszemes mīnu likvidēšanu un AIDS ārstēšanu.

Pat pēc šķiršanās no prinča Čārlza viņa joprojām bija ļoti populāra visā pasaulē. Tas bija šoks, kad viņa zaudēja dzīvību autoavārijā 1997. gadā tikai 36 gadu vecumā.

Diānas bēres bija milzīgs pasākums, un cilvēki pulcējās Londonas ielās, lai sērotu. Toreiz vēl nepieredzēti apmeklētais sēru pasākums tika pārraidīts arī tiešraidē visā pasaulē. Galu galā, saskaņā ar "History" datiem to noskatījās aptuveni 2,5 miljardi cilvēku. 1997. gadā tā bija gandrīz puse pasaules iedzīvotāju.

"Mūžīgā" Ziemeļkorejas līdera bēres

Diktatoru bēru apmeklējums, protams, parasti ir liels, jo tautai jau nav izvēles. Tādas bija Staļina bēres, tādas Ļeņina, bet diez vai kādas no tām pārspēja Ziemeļkorejas pirmā vadoņa atvadas.

Kims Irsens bija Ziemeļkorejas komunistiskais līderis, kas vadīja valsti no tās dibināšanas 1949. gadā līdz pat savai navei 1994. gadā. Pēc viņa nāves 1994. gadā par valsts galvu kļuva Kima Irsena dēls Kims Čenirs, taču Kims Irsens vēl joprojām saglabā oficiālā Ziemeļkorejas līdera titulu. Konstitūcijā viņš ir atzīts kā valsts "mūžīgais prezidents". Viņa dzimšanas diena ir noteikta kā nacionālā brīvdiena. Lai atvadītos no totalitārās valsts līdera, iedzīvotāji veidojuši 30 kilometrus garu rindu, kur pulcējās miljoni.

Pašlaik Kima Irsena līķis iebalzamēts atrodas Kumsusana mauzolejā.

Iespējams, visuzskatāmākais totalitāra līdera atvadu fakts, kas viņu atšķir no pa tautas mīlēta vadoņa ir, ka pēc Kima Irsena nāves iedzīvotājiem oficiāli bija jāsēro vismaz reizi dienā īpaši paredzētās vietās. Domājams, ka lielākā daļa to darīja aiz bailēm, lai neradītu šaubas par savu lojalitāti valstij.

Muhameda Ali bēres

Muhameds Ali bija viena no 20. gadsimta slavenākajām personībām sportā un ārpus tā. Viņa nāves ziņa pāršalca visu pasauli. Slavenā boksera bērēs piedalījās arī bijušais ASV prezidents Bils Klintons.

Bēres notika Ali dzimtajā pilsētā Luizvilā.

Ceremonija notika stingrās reliģiskās tradīcijās, un pats Ali to bija izplānojis.
Šīm bērēm TV ekrānos sekoja teju 3,5 miljardi cilvēku, un līdz šim tās ir visskatītākās atvadas no kāda.

Maikla Džeksona piemiņas pasākums

Popmūzikas ikonas Maikla Džeksona piemiņas pasākums notika 2009. gada 7. jūlijā "Staples" centrā Losandželosā, Kalifornijā, divpadsmit dienas pēc viņa nāves. Pirms pasākuma notika arī privāts ģimenes dievkalpojums, kur piedalījās viņa kuplā ģimene un draugi.

Džeksona slēgtais bronzas zārks, kas bija rotāts ar 14 karātu zelta un izklāts ar zilu samtu, atradās uz skatuves milzīgajā hallē. Pasākumu vadīja mācītājs, bet tajā izskanēja daudzu skandālu apvītā, par popmūzikas karali dēvētā Džeksona mūzika un tika rādīti kadri, kas stāstīja par viņa dzīvi no karjeras sākuma līdz beigām.

Piemiņas dievkalpojumu organizēja Džeksona koncertu rīkotājs "AEG Live" un "AEG Ehrlich Ventures", "LLC", kas uz to izlozēja 17 500 bezmaksas biļetes faniem visā pasaulē, izmantojot tiešsaistes loteriju, kurā piedalījās 1,2 miljoni pretendentu, bet vietni 24 stundu laikā apmeklēja pusmiljards apmeklējumu. Tiek lēsts, ka pie "Staples" centrā atvadīties no Džeksona ieradās aptuveni 750 000 līdz pat miljonam fanu, taču Losandželosas policija un pilsētas galvas finanšu krīzes dēļ pilsētas mudināja fanus palikt mājās. Tā gluži nesanāca un bēres izvērtās par pasākumu ar lielāko drošībnieku iesaisti, kopš 1984. gada olimpiskajām spēlēm, izmaksājot 1,4 miljonus ASV dolāru.

Bēru dievkalpojums tika pārraidīts tiešraidē visā pasaulē. Oficiālais tā skatītāju skaits ir 2,5 miljardi.

Vērienīgākās bēres Latvijā

Arī Latvijā vairākkārt aizvadītas vērienīgas un valstiskas bēres. Līdz šim vienas no lielākajām, ja ne pašas apmeklētākās, bēres Latvijas vēsturē ir Latvijas valstiskuma pamatlicēja un pirmā prezidenta Jāņa Čakstes bēres.

Tautā mīlētā valstsvīra izvadīšanai sarīkoto valsts bēru gājienā uz Meža kapiem 1927. gadā piedalījās 50 tūkstoši cilvēku, bet pavisam bēru svinībās Rīgā – vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku, teikts Nacionālajā enciklopēdijā.

Vienas no leģendārākajām bija dzejnieka un rakstnieka Raiņa bēres 1929. gadā. Kad dzejnieks Jūrmalā 12. septembrī negaidīti aizmiga mūžīgajā miegā, tika steigts sarīkot pienācīgas bēres, lai atdotu viņam pēdējo godu.

Teju katrs pilsonis no Valsts prezidenta līdz vienkāršam strādniekam, skolēnus ieskaitot un par inteliģenci nemaz nerunājot, uzskatīja par pienākumu piedalīties atvadu pasākumos un bērēs. Atvadas sākās jau 14. septembrī – vispirms Sociāldemokrātu tautas namā Tērbatas ielā, caur kuru visu dienu nepārtraukti plūda cilvēku straume, bet vakarā zārku pārvietoja uz Saeimas namu, kur no dzejnieka atvadījās arī valsts vadība, Saeimas deputāti. Ļaudis nāca līdz pusnaktij.

Raini guldīja kapsētā Mežaparkā, ko jau 13. septembrī bija nolemts nosaukt par Raiņa kapiem, bet bēru gājienā piedalījās vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku.