Karaliene. Kalpone. Leģendārajai aktrisei Vijai Artmanei 95

Vija Artmane, īstajā vārdā Alīda Artmane, dzimusi 1929. gada 21. augustā Tukuma apriņķa Kaivē, kur viņas tēva vecākiem – Ansim un Karlīnai Artmaņiem – piederēja jaunsaimniecība "Dekšņi". Artmanes bērnība daļēji aizritēja Sēmes pagastā, kur dzīvoja tēva māsas ģimene. 1930. gadu vidū Artmane pārcēlās uz dzīvi Rīgā pie mātes, kur viņa uzsāka skolas gaitas.

Septiņpadsmit gadu vecumā Artmane iestājās Dailes teātra Otrajā studijā, kuru pabeidza 1949. gadā. Tā gada 16. oktobrī viņa kļuva par Dailes teātra aktrisi un jau pašā sākumā pievērsa režisora Eduarda Smiļģa uzmanību.

"Leģenda latviešu teātra vēsturē. Karaliene savā vienīgajā – Dailes teātrī. Vijas Artmanes teātra mūžs ir vesels laikmets, kas pārpilns ar spožām lomām, skatītāju nostāstiem un mīlestību, mākslas slāpēm un sāpēm. Neaptverams un neizstāstāms laiks, kuram var vienīgi pieskarties," raksta Dailes teātris.

1950. gadā aktrise pārsteidza skatītājus ar emocionāli atveidoto Abigailu E. Skriba lugā "Glāze ūdens", tai sekoja Džuljeta V. Šekspīra "Romeo un Džuljeta" (1953), Lelde Raiņa "Spēlēju, dancoju" (1956), Arkadina A. Čehova "Kaija" (1976), Elizabete F. Bruknera "Elizabete, Anglijas karaliene" (1980) u. c. gandrīz 50 gadu laikā Dailes teātrī spoži atveidotas lomas, aktrises pēdējā loma 1997. gadā bija Zenta Mauriņa izrādē "Sirdij ir spārni". 1998. gadā Artmane nospēlēja Grāfieni A. Puškina stāsta "Pīķa dāma" Jaunā teātra iestudējumā.

Vija Artmane ir filmējusies vairāk nekā 50 Rīgas kinostudijas un citu studiju spēfilmās. Pirmā loma bija Ruta 1956. gada filmā "Pēc vētras", nozīmīgākas lomas bija Dace filmā "Kā gulbji balti padebeši iet" (1956) un Māra Vilde filmā "Vētra" (1960). Plašu Padomju Savienības skatītāju atzinību, nedziestošu kinozvaigznes slavu, kā arī 1. Vissavienības kinofestivāla laureātes titulu Vija Artmane ieguva ar Soņas lomu "Ļenfiļm" kinofilmā "Dzimtas asinis" (1964).

Režisori ļoti augsti vērtēja Artmanes profesionalitāti, intelektu, darbaspējas un precīzo, žanram atbilstošo tēlojumu. Aktrise bija izcila dramatiskajās lomās, piemēram, Kristīne filmā "Purva bridējs" (1966), Ona Lietuvas filmā "Neviens negribēja mirt" (1966), Liena "Mērnieku laiki" (1968), Anna "Svešās kaislības" (1983), kā arī Kņopienes tēlā komēdijā "Dāvana vientuļai sievietei" (1973). Neaizmirstama, lieliska ir Artmanes ar izsmalcinātu pašironiju spīdoši atveidotā Džūlijas Lambertas loma spēlfilmā "Teātris" (1978).

1950. gadā viņu uzņēma Latvijas Teātra savienībā.

2007. gadā Artmanei tika pasniegta Nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" balva par mūža ieguldījumu kinematogrāfijā. Tajā pašā gadā izcilajai aktrisei tika piešķirts IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis par mūža ieguldījumu latviešu teātra un kino mākslā.