"Krievu popkultūra ir tikpat asiņaina kā Putins un viņa kara suņi" – Kairišs par "Ķiršu dārzu", politiku un mākslu

"Es nekad dzīvē neesmu pat studentu laikos Čehovu taisījis – nevienu fragmentu," intervijā atzīst Kairišs. "Tad, kad bija atļauts, man par to nebija nekādas intereses. Tad, kad tas tiek aizliegts, rodas interese. Tas ir mans veids, kā runāt par mūsdienu pasauli."

Kairišam pamatā ir ļoti rezervēta attieksme pret krievu autoru darbu iestudēšanu un visādu citādu darbu popularizēšanu mūsdienās. Viņš nevairās asi kritizēt krievu kultūras un popkultūras dalību autoritārisma režīmos. "Krievu kultūra, popkultūra ir tikpat asiņaina kā Putins un viņa kara suņi," viņš saka, uzsverot, ka ilūzija par "mākslu ārpus politikas" ir daļa totalitārisma mašīnas. "Tev ļauj nodarboties ar mākslu, bet ar tādu, kas nekritizē sabiedrību, valsti, vadību. Tie ir pilnīgi meli."

Tieši tādēļ "Ķiršu dārzs" Kairiša režijā kļūst par metaforu – nevis tikai par krievu inteliģences ilūzijām, bet arī par mūsdienu Latvijas sarežģītajām attiecībām ar krievu valodu, kultūru un sabiedrības daļu, kas turpina dzīvot "krievu pasaulē", norāda Kairišs.

Izrāde nav tikai idejiska provokācija – tajā izmantotas arī spēcīgas vizuālās zīmes. Pirmo reizi Kairišs sadarbojies ar scenogrāfi un kostīmu mākslinieci Kristīni Jurjāni. "Tur ir izveidota ļoti tēlaina pasaule," saka režisors. "Protams, ka mēs zinām, kādā krāsā ir ķirši… Es nevaru ar to nestrādāt – tas ir iekodēts šajā darbā."

"Protams, krievu valoda pati par sevi nav ļauna. Bet tie, kas to lieto, ir ļaunuma nesēji," saka Kairišs. Viņš uzskata, ka tieši tādēļ teātrim jāiesaistās diskusijās, jāstāsta un jāreaģē.