"Latviskums ir dzīvs, ja vien to kopj ar mīlestību un degsmi!" Vērmanes dārzā skan diasporas kokļu un speciālo skolu koncerti

Vērmanes dārzs šonedēļ kļuvis par vienu no Dziesmu un deju svētku sirdspukstiem – te čum un mudž bērni, viņu ģimenes, kolektīvu vadītāji un garāmgājēji, kas ļaujas svētku noskaņai. Uz lielās skatuves kāpa bērnu un jauniešu kolektīvi no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, bet mirkli pirms savas uzstāšanās sastapām arī Šveices latviešu tautas deju kolektīvu "Zvaniņš".

Dzīvojot ārpus Latvijas, latviskuma saglabāšana prasa apzinātu piepūli – tas ir sirds darbs, ko veic ar degsmi, pacietību un vēlmi nodot tradīcijas tālāk. "Latviskums ir dzīvs, ja vien to kopj ar mīlestību un degsmi," saka Šveices tautas deju kolektīva "Zvaniņš" vadītāja Anda.

"Mēs arī Šveicē esot, esam latvieši un kopjam šīs latviešu tradīcijas un bērniem parādām, kā svinēt svētkus, kā turpināt šo tradīciju – dejot tautas deju, runāt latviski!" pauž Anda.

"Man ir liels prieks, ka manas meitas, kas dejo. Arī, protams, par visiem pārējiem ir milzīgs prieks un saviļņojums," norāda Silvija.

Pie mazās skatuves koncertam gatavojās arī Ķengaraga Mūzikas un mākslas skolas koklētāju ansamblis "Liepa". Koklētājas atzīst – spēlēt ārā, parkā, ir pavisam cita sajūta nekā ierastajās koncertzālēs.

"Spēlēt ārā ir ļoti labs piedzīvojums, jo visi iet garām un visi grib paklausīties, un visi grib nofotografēties," stāsta Marija.

"Emocijas ir vienreizējas, to tu vari sajust, tikai spēlējot kokli, jo tās skaņas, ko spēlējot iegūsti, aizskar dažādas emocijas – mīlestība, prieks, bēdas. Un mums patīk arī citiem izraisīt emocijas – īpaši vecākiem, jo, kad mēs spēlējam, arī viņi raud laimes asaras," piebilst Loreta.

Vēlāk pēcpusdienā lielo skatuvi piepildīja bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām no dažādiem Latvijas novadiem.

Bērni no Rīgas 1. pamatskolas attīstības centra piedalīsies arī svētku kulminācijā – noslēguma koncertā "Te-aust" Mežaparka Lielajā estrādē. Tur viņi muzicēs plecu pie pleca ar lielajiem pūtēju orķestriem.