Precizitāte līdz pēdējai lentītei. "tv3.lv" ielūkojas Latvijā lielākā bērnu deju ansambļa tērpu noliktavā
Raiti deju soļi un krāšņi tērpi šonedēļ būs vērojami Daugavas stadionā, kur 18 tūkstoši bērnu un jauniešu izdejos lielkoncertu "Es atvēru Laimas dārzu." Tikpat liela rosība, kā stadionā, redzama arī dziļāk aizkulisēs – noliktavās, kur dejotāji piemēra koncerta tērpus un veic pēdējās korekcijas.
Portālam "tv3.lv" svētku nedēļā bija unikāla iespēja viesoties lielākā Latvijas bērnu deju ansambļa "Zelta sietiņš" tērpu noliktavā, kas atrodas VEF Kultūras pilī.
Šogad svētkos kopumā piedalās 192 ansambļa dalībnieki. Kā stāsta "Zelta sietiņa" tērpzine Evija Bērziņa, sagatavot dejotājiem tērpus ir atbildīgs uzdevums. Kopumā tie ir simtiem tērpu komplektu un vienību, kas jānodrošina. Evijas dzīve cieši saistīta ar "Zelta sietiņu" vismaz 20 gadus, ansamblī no mazotnes dejo arī visi viņas trīs bērni.
"Nav viegli, jo vienmēr kaut kā pietrūkst. Visu laiku kaut kā pietrūkst. [..] Tā jau šķiet, ka mums ir daudz tērpu, bet nākas visu laiku kaut ko domāt, taisīt, piešūt," bilst Bērziņa.
Tērpu darināšana ir dārga un laikietilpīga, tādēļ par katru tērpu un detaļu tiek turēta ļoti īpaša rūpe. "Zelta sietiņa" noliktavā atrodami pat tērpi, kas kalpojuši vismaz 50 gadus.
"Ļoti daudzi ir veci tērpi. Cik varam, mēs mēģinām tos ļoti saudzīgi lietot, tīrīt kopt un gādāt par tiem. [..] Patiesībā tautastērpi ir ļoti dārgi, īpaši smalki izšūti. Tagad kādam kolektīvam atļauties izšūt Nīcas blūzes, tāda blūze izmaksā kādus 250 eiro," saka tērpzine.
Būtiska nianse un arī pat stingra māksla ir spēja tērpus saglabāt, rūpēties par tiem, kā nākas. "Tērpu pārnēsāšanai mums ir stingri noteikumi – tikai un vienīgi tērpu maisos, meitenēm vainagi jānes tikai un vienīgi vainagu kastēs"
Kā tiek plānoti tērpi katrai dejai svētkos? Kolektīvs cenšas pēc iespējas katrai dejai tērpus nomainīt. "Zelta sietiņa" mākslinieciskā vadītāja Baiba Rasma Šteina rūpīgi pārdomā, ko kurš uz katru deju vilks. Sevišķi tiek ņemts vērā katras dejas rakstus, pēc tam tiek piemeklēti tērpi.
Mūsu sarunas laikā vairākkārt pienāk deju pedagoģe, rokās telefons ar tērpu sarakstu dejām un svētku gājienam. Cilvēkam no malas varētu šķist, ka saruna notiek "šifrētā kodā", izskan vien ātras frāzes": riti, riti – dzeltensarkanie svārki, pūpoldanči – brunči uz lencēm, baltie tērpi ar zilajām vestēm, dzīvais ziedu vainags. Ātri noskan frāzes, un tērpzinei viss ir skaidrs, kas tiek prasīts.
"Mums tiek atsūtīts tērpu saraksts, kā skolotāja Baiba Rasma Šteina ir iedomājusies. Dažkārt nevaram visu izpildīt, bet ļoti cenšamies ievērot norādes," bilst Bērziņa.
Pirms koncertiem viss tiek rūpīgi pārbaudīts. Bērni uzvelk tērpus un dodas atrādīties skolotājām. Dziesmu svētku nedēļā VEF Kultūras pils gaiteņi burtiski ņirb – uz tērpu piemērīšanu ieradušies bērni, palīdz mammas un tēti. Ja nepieciešams tērpiem ko uzlabot, tas tiek darīts pat arī naktīs pirms koncerta. Sevišķi būtiski ir atšūt meiteņu svārkus – visiem jābūt vienā līmenī, lai dejotājas izskatītos vienā auguma garumā.
"Tērpus tad nes uz mājām, un katrs pats pielabo. Tas ir nopietns darbs, lai atšūtu svārkus, kas, piemēram, mazajām meitenēm var būt pat trīs metru platumā," saka Bērziņa.
Dažkārt pēkšņus uzlabojumus nepieciešams veikt pat neilgi pirms koncerta, ja nu pēkšņi atirst svārku apakša.
Pēc Dziesmu svētkiem dalībniekiem tiek dota nedēļa sanest atpakaļ tērpus. Paiet mēnesis, kamēr noliktava atkal tiek sakārtota, un tērpi gaida nākamo koncertu. Lai nekas nepazustu, katrā deju grupā ir viens atbildīgais vecāks, kuram ir tērpu un visu vienību saraksts. Viss tiek uzskaitīts ļoti precīzi.
"Vienmēr gadās, kad kāds ir kādu detaļu aizmirsis," bilst Bērziņa. Dažkārt kāda tērpu detaļa mēdz arī "aizceļot". Ir bijuši gadījumi, ka kādreizējie dalībnieki, kas vairs kolektīvā nedejo, atnest atpakaļ sen nozaudētas lietas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
