"Sajūtas ideālas" un "mazliet kājas sāp" – svētku kulminācija Daugavas stadionā dejotāju acīm

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki savā nedēļās nogales kulminācijā. Deju lielkoncerts  "Es atvēru Laimas dārzu". Pirms tā sākuma dalībnieki iemēģina Daugavas stadiona segumu, ievingrina soli, izmanto iespēju nofotografēties. Paralēli pildās skatītāju rindas. Gaisā teju taustāms pozitīvs satraukums. Daudziem šodien dejos radinieki vai ģimenes locekļi.

"Manam vīram dejo mazdēls," stāsta Baiba. "Līdz ar to mums lieli prieki. Braucam skatīties." Ieradušās arī četras grupas no Baibas bijušās skolās, kur viņa strādājusi par pedagoģi. "Visas četras grupas – no pirmajiem līdz divpadsmitajiem. Man ir, par ko līdz just," teic sieviete.

Tomass ieradies, jo viņam labas atmiņas no tiem laikiem, kad pats piedalījies deju lielkoncertā Skolu Dziesmu un deju svētkos. "Pašlaik esmu atlicis dejas malā, pievērsies citām lietām. Tad, kad piedalījos, bija ļoti forši," stāsta Tomass.

Arī Austra svētkos pirmo reizi kā vērotāja, viņa atzīst, ka sajūtas ir satraucošas. "Parasti es pieaugušo svētku piedalos dziedātājos, tāpēc nesanāk īsti paskatīties," klāsta Austra.

Deju lielkoncerta "Es atvēru Laimas dārzu" mākslinieciskās idejas pamatā ir vārds "vērt". Rotaļelementi, mēlesmežģi, skaitāmpanti, arī padomi, mīklas un tautas gudrības, lai savērtu zināšanas, atvērtu vārtus, ļautu vērties pasaulē, atskatīties uz saviem senčiem un atvērt atkal jaunus vārtus.

Lielkoncertā tik tiešām var redzēt, cik plaši pārstāvēta Latvijas skolu jaunatne. Piedalās kolektīvi ar vairāk nekā 17 tūkstošiem dalībnieku. Salīdzinājumam un mēroga ieskicēšanai – aptuveni tikpat cilvēku, cik dzīvo plašajā Smiltenes novadā.

Salīdzinājuma ar piektdienu, 11. jūliju, kad koncertu nācās pārtraukt pusratā, sestdien, 12. jūlijā, laika apstākļi dalībniekus priecē. Te apmācies, te saule uzspīd un pat cepina. Par veldzes iespējām dalībniekiem parūpējušies ugunsdzēsēji – ar mākslīgo lietu. "Šī bija tāda aktīva latgaļu deja. Tagad visos koncertos ir tā, ka riktīgi jāmauc, lai smuki izskatās," stāsta Larijs. Viņaprāt, viss sanāca ideāli. "Saulīte spīd, laiciņš lutina, nav pārāk karsti. Šodien ļoti patīkama diena dejošanai."

Amandai, kaut neliela vilšanās par to, ka deju lielkoncertu piektdien nācās pārtraukt, sestdien sajūtas patīkamas. "Vispār mīlu dziesmu un deju svētkus! Vienkārši jā! Skaties apkārt, viss pilns ar cilvēkiem! Liekas nereāli. Mazliet kājas sāp, bet tas viss pieder pie lietas."

Pēteris un Krišjānis neslēpj, ka kopā būšana, sajūta – tās ir grandiozas sajūtas.

Pēteris

Alūksnes deju kolektīva "Enku-drenku" dalībieki

"Neaizmirstama lieta. Mums vēl šie ir pēdējie jauniešu dziesmu un deju svētki. Šos nevar aizmirst, arī vakardienas dēļ noteikti arī nevarēs aizmirst. Sajūtas ir uz visiem 100%."

Tie, kuriem šie pēdējie jauniešu svētki, domās jau pošas uz, tā teikt, pieaugušo līgu. Mazākajiem gan vēl arī pa kādiem jaunatnes svētkiem priekšā. "Vienīgais, man nepatīk, ka man pastala nokrita. Man atsējās šņore," stāsta "Zelta sietiņš" dalībnieks. Otram pirkstiņš salauzts.

Lielkoncerts "Es atvēru Laimas dārzu" neapšaubāmi ir viens no gaidītākajiem svētku notikumiem. 23 dejas, kuras veidojuši divdesmit dažādu paaudžu horeogrāfi.

Sestdien, 12. jūlijā, visas 23 arī izpildītas. Pilnībā izdzīvots lielkoncerta mērķis: caur tradīcijas izpratni, deju, mūziku un spēli visiem būt piederīgiem Deju svētkiem.