Katram savas prioritātes: kādu superspēju izvēlētos dejotāji
Skaidrs, ka dejotājiem jau ir savas superspējas, vai gan citādāk viņi visi spētu bezgala garas stundas nodejot, izveidot skaistus un pat maģiskus rakstu Daugavas stadionā un visu laiku smaidīt. Emīls Gatis Liepiņš un "tv3.lv" Daugavas stadionā dejotājiem piedāvāja izvēlēties starp divām superspējām – teleportēties uz mēģinājumiem vai nekad neiedzīvoties kāju sāpēs?
Varam uzskaitīt dejotāju superspēju, piemēram, vienmēr smaidīt un iemācīties un skaisti izdejot visu horeogrāfu dejas. Saprast un sajust vienam otru lielajā Daugavas stadiona laukumā un virsvadītāju no pusvārda.
Lauzta roka arī nav šķērslis dejotājam, klīst leģendas, ka lauzts mazais kājas pirkstiņš nav iemels nedejot koncertā.
Bet Emīls piedāvāja vēl divas superspējas, kas dejotājiem noderētu – teleportēties uz mēģinājumiem, lai nekad to nenokavētu, vai nekad neiedzīvoties sāpošās kājās un tulznās.
Ko izvēlējās dejotāji? Kas būtu, ja šīs abas superspējas būtu dejotājam?
Trīs koncertos Daugavas stadionā 11. jūlijā pulksten 11 un 18, 12. jūlijā pulksten 11 deju lielkoncertā "Es atvēru Laimas dārzu" izdejos 23 dejas, kuras veidojuši 20 dažādu paaudžu horeogrāfi.
Dzīvības vārtus, Pasaules vārtus, Gudrības vārtus un Senās vērtnes atvērs ap 18 tūkstošiem bērnu un jauniešu tautas deju kolektīvu 1.–12. klašu dejotāji, lai dejās vēstītu par paaudžu pārmantojamību un tālāk nododamajām gara mantām, ļaujot uzziedēt Zilajai ilgu puķei.
Koncerta izskaņā tiks iedzīvināta XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku iecere visiem nodejot etnogrāfisko deju "Sudmaliņas".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
