Mūžībā devies bijušais Valmieras teātra režisors Valentīns Maculēvičs

"Bez mūžam nemierā esošā Valmieras teātra režisora Valentīna Maculēviča Latvijai nebūtu Mārtiņa Brauna dziesmas "Saule, Pērkons, Daugava", kas 1988. gadā, viņa iedvesmota, tapa Valmieras teātra izrādei – Raiņa "Daugavai". "Teātris nav spogulis, teātris ir palielināmais stikls", mēdza teikt Valentīns Maculēvičs, un metās cīņā – katrā mēģinājumā, katrā izrādē, un arī dzīvē. Un bija gan uzvaras, gan zaudējumi, un bija cīņu biedri un tie, kas no cīņas izstājās," raksta Valmieras teātra kolēģi.

"3. septembrī viņš mirst. Miegā. Dēls apgalvo, ka tas notika mierā. Viņš izbaudīja prieku par mazbērniem, īpaši pēdējās nedēļas – dzīve bija ar viņu. Bet atjaunotajā Valmieras teātrī viņš nu viesosies tikai šņorbēniņos, kur jau viņu gaida pārējie cīņu biedri – Zars, Jānis Dauksts, Boģis," tā Valmieras teātra kolēģi.

Valentīns Maculēvičs dzimis 1950. gada 2. maijā Rīgā. Studējis Latvijas Valsts konservatorijas teātra fakultātē, 1977. gadā absolvējis Maskavas Lunačarska Teātra mākslas institūta režijas fakultāti un sācis strādāt par Valmieras teātra režisoru. 1981. gadā iestudēja Paula Putniņa lugu "Uzticības saldā nasta", kuras izrādīšanu Latvijas PSR varas orgāni aizliedza, raksta "Kroders.lv".

No 1982. līdz 1983. gadam stažējās Maskavas Dramatiskajā teātrī, no 1983. līdz 1992. gadam bija Valmieras teātra režisors. Vēlāk bija Jaunatnes teātra aktieru trupas mākslinieciskais vadītājs (1992—1996), tad Daugavpils teātra mākslinieciskais vadītājs (1996—2001) un direktors (2000—2001). Kopš 2001. gada darbojies kā neatkarīgais režisors, īsu laiku bijis politiskā teātra Pro et Contra (dibināts 2005. gadā) mākslinieciskais vadītājs un režisors, vēlāk strādājis Liepājas teātrī un neatkarīgajos teātros "Kabata" un "Austrumu robeža".

Valentīna Maculēviča radošajā dzīvē nozīmīgākais darba periods saistīts ar Valmieras teātri (1983-1992), kur tapa Latvijas teātra vēsturē leģendāri iestudējumi – Raiņa "Spēlēju, dancoju" (1981), Raiņa "Mīla stiprāka par nāvi" (1983), E. Rostāna "Sirano de Beržeraks" (1985), Raiņa "Daugava" (1988), V. Šekspīra "Romeo un Džuljeta" (1989), R. Blaumaņa "Pazudušais dēls" (1990) u.c.

"Mūs ir sasniegusi skumja vēsts – mūžībā devies Valentīns Maculēvičs (1950-2024), Daugavpils teātra mākslinieciskais vadītājs un direktors no 1996. līdz 2001. gadam," atvadu vārdos režisoram raksta Daugavpils teātris.