"Šai skaistajai ēkai jākļūst par mājām." JRT komanda entuziasma pilna atgriežas jaunatklātajā teātrī

Jaunā Rīgas teātra trupa Lāčplēša ielas namu atstāja 2017. gadā ar cerību, ka atgriezīsies pēc trīs gadiem, taču gaidīt nācās septiņus gadus. Šajā laikā apturēti būvdarbi, mainīti būvnieki, par vairākiem miljoniem eiro pieaugušas izmaksas.

Arī žurnālistiem sen jau nojucis skaits, cik reižu ziņots par teātra nedienām, un vēl nesen arī aktieri ironizēja, ka tuvākajās desmitgadēs namā atgriezties diez vai sanāks. Vaicāts, vai ticēja, ka beidzot pienāks diena, kad varēs atgriezties JRT telpās, Gundars Āboliņš saka – jau sirmais vecums pienācis. "Šai skaistajai ēkai jākļūst par mājām. Mājas nevar tā uzreiz, tā ir drusku vairāk nekā ēka. Pat daudz vairāk. Un es ļoti ceru, ka mums izdosies šīs jaunās sienas piesūcināt ar gruzdošajām nervu šūnām, sviedriem, asarām."

Atklāšanas pasākumā sanākušie neslēpa, ka šajā projektā no sākuma līdz šim brīdim palikuši uz roku pirkstiem saskaitāmi cilvēki. Mainītas valdes, projektu vadītāji, citi pat devušies viņsaulē – tomēr tas viss bijis tā vērts. Alvis Hermanis atzīst, ka "gāja traki. "Bet šodien mēs visas tās peripetijas aizmirstam, jo galvenais ir rezultāts, un rezultāts ir pilnīgi fantastisks, apbrīnojami labs, brīnišķīgs," viņš sacīja.

Ēka ir rekonstruēta piecos stāvos. Izbūvēts arī jauns pagrabs darbnīcām, atjaunotas trīs izrāžu zāles, tapušas jaunas mēģinājumu telpas, paplašināti šņorbēniņi.

Nams uzbūvēts 1902. gadā, un paralēli modernajām telpām un iekārtām viscaur interjeram atstāta arī vēstures dvesma – dizainā palikuši elementi pat no pagājušā gadsimta 30. gadiem.

"Māja ir piedzīvojusi divus pasaules karus, ir piedzīvojusi milzīgas krīzes. Man daudzi kolēģi ir teikuši –  nu ko tad tu Rīgas centrā, tik sarežģītā vietā. Kam tas ir vajadzīgs? Mēs tērējam nodokļu maksātāju naudu. Ir vajadzīgs, jo tikai kultūra var atgriezt Rīgas centrā dzīvību," tā pauda arhitekte Zaiga Gaile.