"Viņš man kļuva gluži kā tētis". Boņuka atveidotājs Andrejs Rudzinskis dalās atmiņās par Jāni Streiču

Filmēšanas laikā Streičs viņam kļuvis ne tikai par režisoru, bet arī par sava veida skolotāju: "Filmas gaitā viņš man arī daļēji kļuva kā tēvs – mācīja dažādas dzīves gudrības." Rudzinskis atceras, ka darbs pie filmas bērnam nebija viegls, jo nācies strādāt ar tādu pašu atdevi kā pieaugušajiem aktieriem. "Septiņu gadu vecumā man nācās strādāt pilnu slodzi, ar pilnu atdevi, kā visiem lielajiem aktieriem. Viņš iemācīja to atdevi un iemācīja būt tam Boņukam – ne tikai personāžam, bet arī cilvēkam ekrānā," viņš uzsver.

Rudzinskis atzīst, ka vēlāk Streiča filmas skatījies ar pavisam citām sajūtām. Īpaši viņam tuva ir filma "Kapteiņa Enriko pulkstenis", jo tās galvenā varoņa liktenis viņam šķiet līdzīgs: "Mēs esam vienas filmas bērni." Tāpat viņš regulāri atgriežas pie klasikas – "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" –, kas Latvijā kļuvusi par ikgadēju tradīciju.

Ar režisoru saikne saglabājusies arī vēlākajos gados: lai gan satikties bieži neizdevās, viņi regulāri sazvanījušies un apsveikuši viens otru svētkos. "Pāris reizes gadā noteikti sazvanījāmies. Režisors bija iepazinis arī manus bērnus," stāsta Rudzinskis, piebilstot, ka viņam nesen piedzimusi mazmeita, ar kuru Streiču vairs nepaguvis iepazīstināt. "Bērniem vakar paziņoju, ka režisors ir aizgājis viņsaulē, un arī viņi kļuva tādi klusāki," viņš piebilst.