"Es spēlēju tikai uz sava krēsla," izcilo latviešu pianistu Osokinu dzīves un karjeras aizkulises!
Sergeja Osokina dēli ir talantīgi pianisti, neskaitāmu starptautisku konkursu laureāti Andrejs un Georgijs Osokini. Sergejs stāsta, ka dēli ir jau pieauguši, un tagad viņi māca pašu pedagogu. Kopīgu koncertu gan organizēt nav vienkārši – vienuviet nepieciešami trīs flīģeļi, un visi Osokinu dinastijas pārstāvji ir ļoti aizņemti.
Ģimenes menedžera lomu uzņēmies vecākais brālis Andrejs Osokins, viņš šobrīd dzīvo Latvijā, kļuvis par pasniedzēju un izveidojis pats savu mūzikas aģentūru. Andrejs uzskata, ka Latvija var lepoties ar izciliem klasiskās mūzikas pārstāvjiem, un arī klausītāji prot novērtēt klasisko mūziku. Viņaprāt, mūsu muzikālās gaumes saknes meklējamas Dziesmu svētkos.
Daži kopā brauc makšķerēt, vēro sporta sacensības, mēs spēlējam klavieres. Citiem ir ģimenes atpūta, mums ģimenes darbs. Tā ir liela atbildība, jo tas jāpadara par īpašu notikumu. Ir ļoti liela bauda mūzikā būt kopā ar savu ģimeni.
Osokinu dinastijas jaunākais pārstāvis Georgijs Osokins nelabprāt klavieres spēlē no rītiem, viņa produktīvākais laiks esot vakars, piemēram, Vācijas augstskolā, kurā šobrīd studē, varot spēlēt pat līdz vieniem naktī.
Nav runa par stundām, dažreiz spēlēsi divas stundas, un būs super produktīvi, dažreiz spēlēsi astoņas, un rezultāts nebūs labs.
Georgijs sevi dēvē par izvēlīgu pianistu, katra muzicēšanas reize esot īpašs notikums, un viņš nemīl spēlēt klavieres tāpat vien, piemēram, reklāmas dēļ.
Turklāt Georgijs muzicē tikai un vienīgi, sēžot uz sava krēsla. Tas speciāli viņam gatavots Itālijā, un ietilpst rokas bagāžā, līdz šim ar to bijis pat Japānā un Kanādā. Viņaprāt, arī tā ir māksla – uztaisīt krēslu, turklāt tā, lai tas kalpotu visu mūžu, jo Georgijs pieļauj, ka vienmēr uz tā spēlēs!
Foto
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
